2. Dutiyavaggo

(10) 1. Parūpahārakathā

307. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Atthi arahato rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ kāmogho kāmayogo kāmacchandanīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi arahato rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ kāmogho kāmayogo kāmacchandanīvaraṇanti? Āmantā. Hañci natthi arahato rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ kāmogho kāmayogo kāmacchandanīvaraṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Atthi puthujjanassa asuci sukkavissaṭṭhi, atthi tassa rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ kāmogho kāmayogo kāmacchandanīvaraṇanti? Āmantā. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhi, atthi tassa rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ…pe… kāmacchandanīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhi, natthi tassa rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ…pe… kāmacchandanīvaraṇanti? Āmantā. Atthi puthujjanassa asuci sukkavissaṭṭhi, natthi tassa rāgo kāmarāgo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ…pe… kāmacchandanīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Kenaṭṭhenāti? Handa hi mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti.

Mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti? Āmantā. Atthi mārakāyikānaṃ devatānaṃ asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi mārakāyikānaṃ devatānaṃ asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Hañci natthi mārakāyikānaṃ devatānaṃ asuci sukkavissaṭṭhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantī’’ti.

Mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti? Āmantā. Mārakāyikā devatā attano asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharanti, aññesaṃ asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharanti, tassa asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Mārakāyikā devatā neva attano na aññesaṃ na tassa asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti? Āmantā. Hañci mārakāyikā devatā neva attano na aññesaṃ na tassa asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantī’’ti.

Mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti ? Āmantā. Lomakūpehi upasaṃharantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



2. 第二品
(10) 1. 关于他人带来的论述
阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。阿罗汉有贪欲、欲贪、欲贪缠缚、欲贪结、欲暴流、欲轭、欲贪盖吗?不应如此说...
阿罗汉没有贪欲、欲贪、欲贪缠缚、欲贪结、欲暴流、欲轭、欲贪盖吗?是的。如果阿罗汉没有贪欲、欲贪、欲贪缠缚、欲贪结、欲暴流、欲轭、欲贪盖,那么就不应该说"阿罗汉有不净的精液排出"。
凡夫有不净的精液排出,他有贪欲、欲贪、欲贪缠缚、欲贪结、欲暴流、欲轭、欲贪盖吗?是的。阿罗汉有不净的精液排出,他有贪欲、欲贪、欲贪缠缚...欲贪盖吗?不应如此说...
阿罗汉有不净的精液排出,但他没有贪欲、欲贪、欲贪缠缚...欲贪盖吗?是的。凡夫有不净的精液排出,但他没有贪欲、欲贪、欲贪缠缚...欲贪盖吗?不应如此说...
阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。以什么意义?哦,是魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉。
魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉吗?是的。魔罗眷属的天神有不净的精液排出吗?不应如此说...
魔罗眷属的天神没有不净的精液排出吗?是的。如果魔罗眷属的天神没有不净的精液排出,那么就不应该说"魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉"。
魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉吗?是的。魔罗眷属的天神将自己的不净精液带来,将他人的不净精液带来,将那个人的不净精液带来吗?不应如此说...
魔罗眷属的天神既不带来自己的,也不带来他人的,也不带来那个人的不净精液吗?是的。如果魔罗眷属的天神既不带来自己的,也不带来他人的,也不带来那个人的不净精液,那么就不应该说"魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉"。
魔罗眷属的天神将不净的精液带给阿罗汉吗?是的。他们是通过毛孔带来的吗?不应如此说...

308. Mārakāyikā devatā arahato asuciṃ sukkavissaṭṭhiṃ upasaṃharantīti? Āmantā. Kiṃ kāraṇāti? Handa hi vimatiṃ gāhayissāmāti. Atthi arahato vimatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato vimatīti? Āmantā. Atthi arahato satthari vimati, dhamme vimati, saṅghe vimati, sikkhāya vimati, pubbante vimati, aparante vimati, pubbantāparante vimati, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi arahato satthari vimati, dhamme vimati, saṅghe vimati, sikkhāya vimati, pubbante vimati, aparante vimati , pubbantāparante vimati, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Āmantā. Hañci natthi arahato satthari vimati…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimati, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato vimatī’’ti.

Atthi puthujjanassa vimati, atthi tassa satthari vimati…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Āmantā. Atthi arahato vimati, atthi tassa satthari vimati…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato vimati, natthi tassa satthari vimati…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Āmantā. Atthi puthujjanassa vimati, natthi tassa satthari vimati…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu vimatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Arahato asuci sukkavissaṭṭhi kissa nissandoti? Asitapītakhāyitasāyitassa nissandoti. Arahato asuci sukkavissaṭṭhi asitapītakhāyitasāyitassa nissandoti? Āmantā. Ye keci asanti pivanti khādanti sāyanti, sabbesaṃyeva atthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ye keci asanti pivanti khādanti sāyanti, sabbesaṃyeva atthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Dārakā asanti pivanti khādanti sāyanti, atthi dārakānaṃ asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe.

Paṇḍakā asanti pivanti khādanti sāyanti, atthi paṇḍakānaṃ asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devā asanti pivanti khādanti sāyanti, atthi devatānaṃ asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

309. Arahato asuci sukkavissaṭṭhi asitapītakhāyitasāyitassa nissandoti? Āmantā. Atthi tassa āsayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato uccārapassāvo asitapītakhāyitasāyitassa nissando, atthi tassa āsayoti ? Āmantā. Arahato asuci sukkavissaṭṭhi asitapītakhāyitasāyitassa nissando, atthi tassa āsayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato asuci sukkavissaṭṭhi asitapītakhāyitasāyitassa nissando, natthi tassa āsayoti? Āmantā. Arahato uccārapassāvo asitapītakhāyitasāyitassa nissando, natthi tassa āsayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



308. 魔罗眷属的天神将不净的**带给阿罗汉吗?是的。为什么呢?哦,是为了让他产生疑惑。阿罗汉有疑惑吗?不应如此说...
阿罗汉有疑惑吗?是的。阿罗汉对佛陀有疑惑,对法有疑惑,对僧伽有疑惑,对学处有疑惑,对过去有疑惑,对未来有疑惑,对过去未来有疑惑,对缘起法有疑惑吗?不应如此说...
阿罗汉对佛陀没有疑惑,对法没有疑惑,对僧伽没有疑惑,对学处没有疑惑,对过去没有疑惑,对未来没有疑惑,对过去未来没有疑惑,对缘起法没有疑惑吗?是的。如果阿罗汉对佛陀没有疑惑...对缘起法没有疑惑,那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
凡夫有疑惑,他对佛陀有疑惑...对缘起法有疑惑吗?是的。阿罗汉有疑惑,他对佛陀有疑惑...对缘起法有疑惑吗?不应如此说...
阿罗汉有疑惑,但他对佛陀没有疑惑...对缘起法没有疑惑吗?是的。凡夫有疑惑,但他对佛陀没有疑惑...对缘起法没有疑惑吗?不应如此说...
阿罗汉有不净的排出吗?是的。阿罗汉的不净排出是什么的结果?是所食所饮所嚼所尝的结果。阿罗汉的不净排出是所食所饮所嚼所尝的结果吗?是的。凡是吃喝嚼尝的,是不是所有人都有不净的排出?不应如此说...
凡是吃喝嚼尝的,是不是所有人都有不净的排出?是的。小孩子吃喝嚼尝,小孩子有不净的排出吗?不应如此说。
黄门吃喝嚼尝,黄门有不净的**排出吗?不应如此说...
天神吃喝嚼尝,天神有不净的**排出吗?不应如此说...
309. 阿罗汉的不净**排出是所食所饮所嚼所尝的结果吗?是的。他有贮存处吗?不应如此说...
阿罗汉的大小便是所食所饮所嚼所尝的结果,他有贮存处吗?是的。阿罗汉的不净**排出是所食所饮所嚼所尝的结果,他有贮存处吗?不应如此说...
阿罗汉的不净**排出是所食所饮所嚼所尝的结果,他没有贮存处吗?是的。阿罗汉的大小便是所食所饮所嚼所尝的结果,他没有贮存处吗?不应如此说...

310. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Arahā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya [methunaṃ dhammaṃ uppādeyya (sī. syā.)], puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyyāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi puthujjanassa asuci sukkavissaṭṭhi, puthujjano methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyyāti? Āmantā. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhi, arahā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhi, na ca arahā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyyāti? Āmantā. Atthi puthujjanassa asuci sukkavissaṭṭhi, na ca puthujjano methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya , puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyyāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammoti? Āmantā. Hañci arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahato doso pahīno…pe… moho pahīno… māno pahīno… diṭṭhi pahīnā… vicikicchā pahīnā… thinaṃ pahīnaṃ… uddhaccaṃ pahīnaṃ… ahirikaṃ pahīnaṃ…pe… anottappaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammanti? Āmantā. Hañci arahato anottappaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.



310. 阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。阿罗汉会从事淫欲法,会产生淫欲,会居住在孩子拥挤的卧室,会享受迦尸檀香,会佩戴花鬘香料涂香,会接受金银吗?不应如此说。
凡夫有不净的精液排出,凡夫会从事淫欲法,会产生淫欲,会居住在孩子拥挤的卧室,会享受迦尸檀香,会佩戴花鬘香料涂香,会接受金银吗?是的。阿罗汉有不净的精液排出,阿罗汉会从事淫欲法,会产生淫欲,会居住在孩子拥挤的卧室,会享受迦尸檀香,会佩戴花鬘香料涂香,会接受金银吗?不应如此说...
阿罗汉有不净的精液排出,但阿罗汉不会从事淫欲法,不会产生淫欲,不会居住在孩子拥挤的卧室,不会享受迦尸檀香,不会佩戴花鬘香料涂香,不会接受金银吗?是的。凡夫有不净的精液排出,但凡夫不会从事淫欲法,不会产生淫欲,不会居住在孩子拥挤的卧室,不会享受迦尸檀香,不会佩戴花鬘香料涂香,不会接受金银吗?不应如此说。
阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。阿罗汉的贪欲不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的贪欲已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有不净的精液排出"。
阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。阿罗汉的嗔恚不是已经断除...痴不是已经断除...慢不是已经断除...见不是已经断除...疑不是已经断除...昏沉不是已经断除...掉举不是已经断除...无惭不是已经断除...无愧不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的无愧已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有不净的精液排出"。

311. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahato rāgappahānāya maggo bhāvitoti? Āmantā. Hañci arahato rāgappahānāya maggo bhāvito, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahato rāgappahānāya satipaṭṭhānā bhāvitā…pe… sammappadhānā bhāvitā… iddhipādā bhāvitā… indriyā bhāvitā… balā bhāvitā…pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Āmantā. Hañci arahato rāgappahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahato dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Āmantā. Hañci arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu arahā vītarāgo vītadoso vītamoho katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto suvijitavijayo, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, nirodho sacchikato, maggo bhāvito, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikatanti? Āmantā. Hañci arahā vītarāgo vītadoso vītamoho katakaraṇīyo…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ , no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.



311. 阿罗汉有不净的排出吗?是的。难道阿罗汉为了断除贪欲而修行的道路不存在吗?是的。如果阿罗汉为了断除贪欲而修行的道路存在,那么就不应该说"阿罗汉有不净的排出"。
阿罗汉有不净的排出吗?是的。难道阿罗汉为了断除贪欲而修习的正念...正勤...四种神通...五根...五力...觉支...不存在吗?是的。如果阿罗汉为了断除贪欲而修习的觉支存在,那么就不应该说"阿罗汉有不净的排出"。
阿罗汉有不净的排出吗?是的。难道阿罗汉为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无惭而修行的道路不存在吗...觉支...是的。如果阿罗汉为了断除无惭而修行的觉支存在,那么就不应该说"阿罗汉有不净的排出"。
阿罗汉有不净的排出吗?是的。难道阿罗汉是无贪、无嗔、无痴、能做应做之事、卸下重担、达到真实的目的、断除生死的羁绊、完全解脱、抛弃障碍、无碍、无惭、无愧、清净、智慧、超越、胜利、痛苦已被彻底了解、苦因已断、苦灭已证、道路已修行、可知者已知、可证者已证、可断者已断、可修行者已修行、可证实者已证实吗?是的。如果阿罗汉是无贪、无嗔、无痴、能做应做之事、卸下重担、达到真实的目的、断除生死的羁绊、完全解脱、抛弃障碍、无碍、无惭、无愧、清净、智慧、超越、胜利、痛苦已被彻底了解、苦因已断、苦灭已证、道路已修行、可知者已知、可证者已证、可断者已断、可修行者已修行、可证实者已证实,那么就不应该说"阿罗汉有不净的排出"。

312. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Sadhammakusalassa arahato atthi asuci sukkavissaṭṭhi, paradhammakusalassa arahato natthi asuci sukkavissaṭṭhīti. Sadhammakusalassa arahato atthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato atthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato natthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato natthi asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato anottappaṃ pahīnaṃ, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā . Paradhammakusalassa arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato anottappaṃ pahīnaṃ, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa asuci sukkavissaṭṭhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

313. Atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘ye te [ye keci (sī.)], bhikkhave, bhikkhū puthujjanā sīlasampannā satā sampajānā niddaṃ okkamanti, tesaṃ asuci na muccati. Yepi te, bhikkhave, bāhirakā isayo kāmesu vītarāgā, tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ arahato asuci mucceyyā’’ti [mahāva. 353 atthato samānaṃ; a. ni. 

312. 阿罗汉有不净的精液排出吗?善于自法的阿罗汉有不净的精液排出,善于他法的阿罗汉没有不净的精液排出。善于自法的阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。善于他法的阿罗汉有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉没有不净的精液排出吗?是的。善于自法的阿罗汉没有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他有不净的精液排出吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧,他有不净的精液排出吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了无愧,他有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支,他有不净的精液排出吗?是的。善于他法的阿罗汉为了断除无愧而修习了觉支,他有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有不净的精液排出吗?是的。善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他没有不净的精液排出吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他没有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧,他没有不净的精液排出吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了无愧,他没有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支,他没有不净的精液排出吗?是的。善于自法的阿罗汉为了断除无愧而修习了觉支,他没有不净的精液排出吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有不净的精液排出吗?是的。善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有不净的精液排出吗?不应如此说...
313. 阿罗汉有不净的精液排出吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,那些具足戒行的凡夫比丘,正念正知入睡时,他们不会流出不净。诸比丘,即使是那些已离欲的外道仙人,他们也不会流出不净。诸比丘,阿罗汉流出不净,这是不可能的,没有这种情况。"

5.210 passitabbaṃ]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato asuci sukkavissaṭṭhī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato parūpahāro’’ti? Āmantā. Nanu arahato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pare upasaṃhareyyunti? Āmantā. Hañci arahato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pare upasaṃhareyyuṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato parūpahāro’’ti.

Arahato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pare upasaṃhareyyunti, atthi arahato parūpahāroti? Āmantā. Arahato sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaṃ vā pare upasaṃhareyyunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Parūpahārakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(11) 2. Aññāṇakathā



吗?是的。这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有不净的**排出"。
不应该说"阿罗汉有他人带来的东西"吗?是的。难道他人不会给阿罗汉带来衣服、饮食、住处、医药等必需品吗?是的。如果他人会给阿罗汉带来衣服、饮食、住处、医药等必需品,那么就应该说"阿罗汉有他人带来的东西"。
他人会给阿罗汉带来衣服、饮食、住处、医药等必需品,所以阿罗汉有他人带来的东西吗?是的。他人会给阿罗汉带来预流果、一来果、不还果或阿罗汉果吗?不应如此说...
关于他人带来的论述结束。
2. 第二品
(11) 2. 关于无知的论述

314. Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Atthi arahato avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Natthi arahato avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti? Āmantā. Hañci natthi arahato avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ, atthi tassa avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti? Āmantā. Atthi arahato aññāṇaṃ, atthi tassa avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato aññāṇaṃ, natthi tassa avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti ? Āmantā. Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ , natthi tassa avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṃyojanaṃ avijjānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Arahā aññāṇapakato pāṇaṃ haneyya, adinnaṃ ādiyeyya, musā bhaṇeyya, pisuṇaṃ bhaṇeyya, pharusaṃ bhaṇeyya, samphaṃ palapeyya, sandhiṃ chindeyya, nillopaṃ hareyya, ekāgāriyaṃ kareyya, paripanthe tiṭṭheyya, paradāraṃ gaccheyya, gāmaghātaṃ kareyya, nigamaghātaṃ kareyyāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ, puthujjano aññāṇapakato pāṇaṃ haneyya, adinnaṃ ādiyeyya, musā bhaṇeyya…pe… gāmaghātaṃ kareyya, nigamaghātaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi arahato aññāṇaṃ, arahā aññāṇapakato pāṇaṃ haneyya, adinnaṃ ādiyeyya…pe… gāmaghātaṃ kareyya, nigamaghātaṃ kareyyāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato aññāṇaṃ, na ca arahā aññāṇapakato pāṇaṃ haneyya, adinnaṃ ādiyeyya…pe… gāmaghātaṃ kareyya, nigamaghātaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ, na ca puthujjano aññāṇapakato pāṇaṃ haneyya, adinnaṃ ādiyeyya…pe… gāmaghātaṃ kareyya, nigamaghātaṃ kareyyāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Atthi arahato satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ, sikkhāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Natthi arahato satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ, sikkhāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti? Āmantā. Hañci natthi arahato satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ, atthi tassa satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti ? Āmantā. Atthi arahato aññāṇaṃ, atthi tassa satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.


314. 阿罗汉有无知吗?是的。阿罗汉有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?不应如此说。阿罗汉没有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?是的。如果阿罗汉没有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
凡夫有无知吗?他有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?是的。阿罗汉有无知吗?他有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?不应如此说。
阿罗汉有无知吗?他没有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?是的。凡夫有无知吗?他没有无知、无知的障碍、无知的依附、无知的潜流、无知的围绕、无知的羁绊、无知的障碍吗?不应如此说。
阿罗汉有无知吗?是的。阿罗汉若有无知的表现,会杀生、偷盗、妄语、恶口、粗语、两舌、破坏和谐、偷窃、做一切不善之事、侵犯他人、进行村庄的杀戮、进行城镇的杀戮吗?不应如此说。
凡夫有无知吗?凡夫若有无知的表现,会杀生、偷盗、妄语...进行村庄的杀戮、进行城镇的杀戮吗?是的。阿罗汉有无知吗?阿罗汉若有无知的表现,会杀生、偷盗...进行村庄的杀戮、进行城镇的杀戮吗?不应如此说。
阿罗汉有无知吗?他没有无知的表现,不会杀生、偷盗...进行村庄的杀戮、进行城镇的杀戮吗?是的。凡夫有无知吗?他没有无知的表现,不会杀生、偷盗...进行村庄的杀戮、进行城镇的杀戮吗?不应如此说。
阿罗汉有无知吗?是的。阿罗汉有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知、关于戒律的无知、关于过去的无知、关于未来的无知、关于过去未来的无知、关于因缘法的无知吗?不应如此说。
阿罗汉没有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知、关于戒律的无知、关于过去的无知、关于未来的无知、关于过去未来的无知、关于因缘法的无知吗?是的。如果阿罗汉没有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知...关于因缘法的无知,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
凡夫有无知吗?他有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知...关于因缘法的无知吗?是的。阿罗汉有无知吗?他有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知...关于因缘法的无知吗?不应如此说。


Atthi arahato aññāṇaṃ, natthi tassa satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti? Āmantā. Atthi puthujjanassa aññāṇaṃ, natthi tassa satthari aññāṇaṃ, dhamme aññāṇaṃ, saṅghe aññāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

315. Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammoti? Āmantā. Hañci arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammanti? Āmantā. Hañci arahato anottappaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu arahato rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Āmantā. Hañci arahato rāgappahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu arahato dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Āmantā . Hañci arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikatanti? Āmantā. Hañci arahā vītarāgo…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.



阿罗汉有无知吗?他没有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知...关于因缘法的无知吗?是的。凡夫有无知吗?他没有关于老师的无知、关于法的无知、关于僧团的无知...关于因缘法的无知吗?不应如此说。
315. 阿罗汉有无知吗?是的。难道阿罗汉的贪欲不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的贪欲已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。难道阿罗汉的嗔恚不是已经断除...痴不是已经断除...无愧不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的无愧已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。难道阿罗汉为了断除贪欲而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗?是的。如果阿罗汉为了断除贪欲而修习的觉支存在,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。难道阿罗汉为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗?是的。如果阿罗汉为了断除无愧而修习的觉支存在,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。难道阿罗汉不是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实了吗?是的。如果阿罗汉是无贪...可证实者已证实,那么就不应该说"阿罗汉有无知"。

316. Atthi arahato aññāṇanti? Sadhammakusalassa arahato atthi aññāṇaṃ, paradhammakusalassa arahato natthi aññāṇanti. Sadhammakusalassa arahato atthi aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato atthi aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato natthi aññāṇanti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato natthi aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ, atthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato anottappaṃ pahīnaṃ, atthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgappahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, atthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ, natthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato anottappaṃ pahīnaṃ, natthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā, natthi tassa aññāṇanti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato anottappapahānāya bojjhaṅgā bhāvitā, natthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa aññāṇanti? Āmantā . Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa aññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

317. Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ [jānatāhaṃ (sī.), jānatvāhaṃ (syā. pī. ka.)], bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti – evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti [saṃ. ni. 3.101; itivu. 102; saṃ. ni. 

316. 阿罗汉有无知吗?善于自法的阿罗汉有无知,善于他法的阿罗汉没有无知。善于自法的阿罗汉有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉有无知吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉没有无知吗?是的。善于自法的阿罗汉没有无知吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他有无知吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧,他有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了无愧,他有无知吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支,他有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉为了断除贪欲而修习了觉支,他有无知吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支,他有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉为了断除无愧而修习了觉支,他有无知吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有无知吗?是的。善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有无知吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他没有无知吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他没有无知吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧,他没有无知吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了无愧,他没有无知吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚、为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支,他没有无知吗?是的。善于自法的阿罗汉为了断除无愧而修习了觉支,他没有无知吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有无知吗?是的。善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有无知吗?不应如此说...
317. 阿罗汉有无知吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,我说知者、见者能灭尽烦恼,非不知者、非不见者。诸比丘,知什么、见什么能灭尽烦恼呢?'这是色,这是色的生起,这是色的灭尽;这是受...这是想...这是行...这是识,这是识的生起,这是识的灭尽'——诸比丘,如此知、如此见,能灭尽烦恼。"

5.1095]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Idaṃ dukkha’nti – bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti – jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti – jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti – jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti [saṃ. ni. 5.1095]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti [saṃ. ni. 4.26; itivu. 7 itivuttakepi]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sahāvassa dassanasampadāya,

Tayassu dhammā jahitā bhavanti;

Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca,

Sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci;

Catūhapāyehi ca vippamutto,

Chaccābhiṭhānāni abhabba kātu’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti? Āmantā. Nanu arahā itthipurisānaṃ nāmagottaṃ na jāneyya, maggāmaggaṃ na jāneyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ na jāneyyāti? Āmantā. Hañci arahā itthipurisānaṃ nāmagottaṃ na jāneyya, maggāmaggaṃ na jāneyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ na jāneyya, tena vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato aññāṇa’’nti.

Arahā itthipurisānaṃ nāmagottaṃ na jāneyya, maggāmaggaṃ na jāneyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ na jāneyyāti, atthi arahato aññāṇanti? Āmantā. Arahā sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaṃ vā na jāneyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aññāṇakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(12) 3. Kaṅkhākathā



这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,我说知者、见者能灭尽烦恼,非不知者、非不见者。诸比丘,知什么、见什么能灭尽烦恼呢?诸比丘,'这是苦'——知者、见者能灭尽烦恼;'这是苦因'——知者、见者能灭尽烦恼;'这是苦灭'——知者、见者能灭尽烦恼;'这是导向苦灭之道'——知者、见者能灭尽烦恼。诸比丘,如此知、如此见,能灭尽烦恼。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,不能完全了知、遍知、离贪、断除一切,就不能灭尽苦;诸比丘,能完全了知、遍知、离贪、断除一切,就能灭尽苦。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。世尊不是说过:
"当他获得见的圆满时,
三法被断除:
身见、疑惑,
以及任何戒禁取;
他从四恶道解脱,
不可能造六种大罪。"
这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉有无知吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,当圣弟子生起无垢、清净的法眼时——'凡是生起之法,都是灭尽之法'——诸比丘,随着见的生起,圣弟子断除三结:身见、疑惑、戒禁取。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有无知"。
不应该说"阿罗汉有无知"吗?是的。难道阿罗汉不会不知道男女的姓名,不会不知道道路,不会不知道草木树林的名称吗?是的。如果阿罗汉不知道男女的姓名,不知道道路,不知道草木树林的名称,那么就应该说"阿罗汉有无知"。
阿罗汉不知道男女的姓名,不知道道路,不知道草木树林的名称,所以阿罗汉有无知吗?是的。阿罗汉不知道预流果、一来果、不还果或阿罗汉果吗?不应如此说...
关于无知的论述结束。
2. 第二品
(12) 3. 关于疑惑的论述

318. Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Atthi arahato vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi arahato vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Āmantā. Hañci natthi arahato vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi puthujjanassa kaṅkhā, atthi tassa vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Āmantā. Atthi arahato kaṅkhā, atthi tassa vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato kaṅkhā, natthi tassa vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Āmantā . Atthi puthujjanassa kaṅkhā, natthi tassa vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ vicikicchānīvaraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Atthi arahato satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā, saṅghe kaṅkhā, sikkhāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe.

Natthi arahato satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti ? Āmantā. Hañci natthi arahato satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi puthujjanassa kaṅkhā, atthi tassa satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti? Āmantā. Atthi arahato kaṅkhā, atthi tassa satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato kaṅkhā, natthi tassa satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti? Āmantā. Atthi puthujjanassa kaṅkhā, natthi tassa satthari kaṅkhā, dhamme kaṅkhā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe.

319. Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā . Nanu arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammoti? Āmantā. Hañci arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ…pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā; nanu arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikatanti? Āmantā. Hañci arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.



318. 阿罗汉有疑惑吗?是的。阿罗汉有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?不应如此说...
阿罗汉没有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?是的。如果阿罗汉没有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍,那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
凡夫有疑惑吗?他有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?是的。阿罗汉有疑惑吗?他有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?不应如此说...
阿罗汉有疑惑吗?他没有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?是的。凡夫有疑惑吗?他没有疑惑、疑惑的围绕、疑惑的羁绊、疑惑的障碍吗?不应如此说...
阿罗汉有疑惑吗?是的。阿罗汉有关于老师的疑惑、关于法的疑惑、关于僧团的疑惑、关于戒律的疑惑、关于过去的疑惑、关于未来的疑惑、关于过去未来的疑惑、关于因缘法的疑惑吗?不应如此说。
阿罗汉没有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑吗?是的。如果阿罗汉没有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑,那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
凡夫有疑惑吗?他有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑吗?是的。阿罗汉有疑惑吗?他有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑吗?不应如此说。
阿罗汉有疑惑吗?他没有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑吗?是的。凡夫有疑惑吗?他没有关于老师的疑惑、关于法的疑惑...关于因缘法的疑惑吗?不应如此说。
319. 阿罗汉有疑惑吗?是的。难道阿罗汉的贪欲不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的贪欲已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。难道阿罗汉的嗔恚不是已经断除...痴不是已经断除...无愧不是已经断除...为了断除贪欲而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗...为了断除嗔恚...为了断除无愧而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗;难道阿罗汉不是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实了吗?是的。如果阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。

320. Atthi arahato kaṅkhāti? Sadhammakusalassa arahato atthi kaṅkhā, paradhammakusalassa arahato natthi kaṅkhāti. Sadhammakusalassa arahato atthi kaṅkhāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato atthi kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato natthi kaṅkhāti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato natthi kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa kaṅkhāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ…pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa kaṅkhāti? Āmantā. Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa kaṅkhāti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ…pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… mohappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa kaṅkhāti? Āmantā. Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa kaṅkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



320. 阿罗汉有疑惑吗?善于自法的阿罗汉有疑惑,善于他法的阿罗汉没有疑惑。善于自法的阿罗汉有疑惑吗?是的。善于他法的阿罗汉有疑惑吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉没有疑惑吗?是的。善于自法的阿罗汉没有疑惑吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他有疑惑吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他有疑惑吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧...为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支...善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有疑惑吗?是的。善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有疑惑吗?不应如此说...善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他没有疑惑吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他没有疑惑吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了愚痴...断除了无愧...为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除愚痴...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支...善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有疑惑吗?是的。善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有疑惑吗?不应如此说...

321. Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato! Kiñca, bhikkhave , jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti ? ‘Iti rūpaṃ’…pe… ‘iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti – evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato! Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho , bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya; sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sahāvassa dassanasampadāya …pe… chaccābhiṭhānāni abhabba kātu’’nti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato pajānāti sahetudhammanti.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedīti.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,

Sūriyova [suriyova (sī. syā. kaṃ. pī.)] obhāsayamantalikkhanti [mahāva. 3; udā. 3].

‘‘Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṃ vā,

Sakavediyā vā paravediyā vā;

Jhāyino [ye jhāyino (udāne)] tā pajahanti sabbā,

Ātāpino brahmacariyaṃ carantāti [udā. 47 udānepi].

‘‘Ye kaṅkhāsamatikkantā, kaṅkhābhūtesu pāṇisu;

Asaṃsayā visaṃyuttā, tesu dinnaṃ mahapphalanti.

‘‘Etādisī dhammapakāsanettha,

Na tattha kiṃ kaṅkhati koci sāvako;

Nitthiṇṇaoghaṃ [nitiṇṇaoghaṃ (sī. ka.), nittiṇṇaoghaṃ (syā. kaṃ.)] vicikicchachinnaṃ,

Buddhaṃ namassāma jinaṃ janindā’’ti [dī. ni. 

321. 阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,我说知者、见者能灭尽烦恼,非不知者、非不见者。诸比丘,知什么、见什么能灭尽烦恼呢?'这是色'...'这是识的灭尽'——诸比丘,如此知、如此见,能灭尽烦恼。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,我说知者、见者能灭尽烦恼,非不知者、非不见者。诸比丘,知什么、见什么能灭尽烦恼呢?诸比丘,'这是苦'...'这是导向苦灭之道'——知者、见者能灭尽烦恼。诸比丘,如此知、如此见,能灭尽烦恼。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,不能完全了知、遍知、离贪、断除一切,就不能灭尽苦;诸比丘,能完全了知、遍知、离贪、断除一切,就能灭尽苦。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:"当他获得见的圆满时...不可能造六种大罪。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:"诸比丘,当圣弟子生起无垢、清净的法眼时——'凡是生起之法,都是灭尽之法'——诸比丘,随着见的生起,圣弟子断除三结:身见、疑惑、戒禁取。"这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉有疑惑吗?是的。世尊不是说过:
"当诸法显现时,
对于精进禅修的婆罗门;
他的一切疑惑都消除,
因为他了知诸法及其因。
当诸法显现时,
对于精进禅修的婆罗门;
他的一切疑惑都消除,
因为他知道诸缘的灭尽。
当诸法显现时,
对于精进禅修的婆罗门;
他驱散魔军而安住,
如太阳照亮虚空。
无论此世或他世的任何疑惑,
自己所知或他人所知的;
禅修者都能断除一切,
精进修行梵行者。
超越疑惑的人们,
对于疑惑的众生;
无疑惑、解脱,
施予他们得大果报。
如此的法的宣说,
没有任何弟子会怀疑;
我们礼敬已度疑惑之流、断除疑惑的佛陀,
人中胜者。"

2.354].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti? Āmantā. Nanu arahā itthipurisānaṃ nāmagotte kaṅkheyya, maggāmagge kaṅkheyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāme kaṅkheyyā’’ti? Āmantā. Hañci arahā itthipurisānaṃ nāmagotte kaṅkheyya, maggāmagge kaṅkheyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāme kaṅkheyya; tena vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato kaṅkhā’’ti.

Arahā itthipurisānaṃ nāmagotte kaṅkheyya, maggāmagge kaṅkheyya, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāme kaṅkheyyāti, atthi arahato kaṅkhāti? Āmantā. Arahā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā kaṅkheyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kaṅkhākathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(13) 4. Paravitāraṇakathā



这确实是经文吗?是的。那么就不应该说"阿罗汉有疑惑"。
不应该说"阿罗汉有疑惑"吗?是的。难道阿罗汉不会对男女的姓名产生疑惑,不会对道路产生疑惑,不会对草木树林的名称产生疑惑吗?是的。如果阿罗汉会对男女的姓名产生疑惑,会对道路产生疑惑,会对草木树林的名称产生疑惑;那么就应该说"阿罗汉有疑惑"。
阿罗汉会对男女的姓名产生疑惑,会对道路产生疑惑,会对草木树林的名称产生疑惑,所以阿罗汉有疑惑吗?是的。阿罗汉会对预流果、一来果、不还果或阿罗汉果产生疑惑吗?不应如此说...
关于疑惑的论述结束。
2. 第二品
(13) 4. 关于他人度脱的论述

322. Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā . Arahā paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu arahā na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū jānāti passati asammūḷho sampajānoti? Āmantā. Hañci arahā na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajāno, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, so ca paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? Āmantā. Atthi arahato paravitāraṇā, so ca paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato paravitāraṇā, so ca na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajānoti? Āmantā. Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, so ca na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Atthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā, saṅghe paravitāraṇā, sikkhāya paravitāraṇā, pubbante paravitāraṇā, aparante paravitāraṇā, pubbantāparante paravitāraṇā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idapaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Āmantā. Hañci natthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, atthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Āmantā. Atthi arahato paravitāraṇā, atthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato paravitāraṇā, natthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Āmantā. Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, natthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



322. 阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。阿罗汉是被他人引导的、依赖他人的、依靠他人的、受制于他人的,不知不见、愚痴、不正知吗?不应如此说...
难道阿罗汉不是不被他人引导的、不依赖他人的、不依靠他人的、不受制于他人的,知道、看见、不愚痴、正知吗?是的。如果阿罗汉是不被他人引导的、不依赖他人的、不依靠他人的、不受制于他人的,知道、看见、不愚痴、正知,那么就不应该说"阿罗汉有依靠他人度脱"。
凡夫有依靠他人度脱吗?他是被他人引导的、依赖他人的、依靠他人的、受制于他人的,不知不见、愚痴、不正知吗?是的。阿罗汉有依靠他人度脱吗?他是被他人引导的、依赖他人的、依靠他人的、受制于他人的,不知不见、愚痴、不正知吗?不应如此说...
阿罗汉有依靠他人度脱吗?他是不被他人引导的、不依赖他人的、不依靠他人的、不受制于他人的,知道、看见、不愚痴、正知吗?是的。凡夫有依靠他人度脱吗?他是不被他人引导的、不依赖他人的、不依靠他人的、不受制于他人的,知道、看见、不愚痴、正知吗?不应如此说...
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。阿罗汉在老师方面有依靠他人度脱吗,在法方面有依靠他人度脱吗,在僧团方面有依靠他人度脱吗,在戒律方面有依靠他人度脱吗,在过去方面有依靠他人度脱吗,在未来方面有依靠他人度脱吗,在过去未来方面有依靠他人度脱吗,在因缘法方面有依靠他人度脱吗?不应如此说...
阿罗汉在老师方面没有依靠他人度脱吗,在法方面没有依靠他人度脱吗...在因缘法方面没有依靠他人度脱吗?是的。如果阿罗汉在老师方面没有依靠他人度脱,在法方面没有依靠他人度脱...在因缘法方面没有依靠他人度脱,那么就不应该说"阿罗汉有依靠他人度脱"。
凡夫有依靠他人度脱吗?他在老师方面有依靠他人度脱吗,在法方面有依靠他人度脱吗...在因缘法方面有依靠他人度脱吗?是的。阿罗汉有依靠他人度脱吗?他在老师方面有依靠他人度脱吗,在法方面有依靠他人度脱吗...在因缘法方面有依靠他人度脱吗?不应如此说...
阿罗汉有依靠他人度脱吗?他在老师方面没有依靠他人度脱吗,在法方面没有依靠他人度脱吗...在因缘法方面没有依靠他人度脱吗?是的。凡夫有依靠他人度脱吗?他在老师方面没有依靠他人度脱吗,在法方面没有依靠他人度脱吗...在因缘法方面没有依靠他人度脱吗?不应如此说...

323. Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammoti? Āmantā. Hañci arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ…pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… nanu arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikatanti? Āmantā. Hañci arahā vītarāgo vītadoso vītamoho sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

324. Atthi arahato paravitāraṇāti? Sadhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇā, paradhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti. Sadhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti? Āmantā . Sadhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe.

Sadhammakusalassa arahato doso pahīno…pe… moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ …pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, atthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe.

Paradhammakusalassa arahato doso pahīno, moho pahīno…pe… anottappaṃ pahīnaṃ…pe… rāgappahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… dosappahānāya…pe… anottappapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitā…pe… paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, natthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



323. 阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道阿罗汉的贪欲不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗?是的。如果阿罗汉的贪欲已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起,那么就不应该说"阿罗汉有依靠他人度脱"。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道阿罗汉的嗔恚不是已经断除...痴不是已经断除...无愧不是已经断除、根除、如断多罗树头、成为非有、未来不再生起了吗...为了断除贪欲而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗...为了断除嗔恚...为了断除无愧而修行的道路不存在吗...觉支不存在吗...难道阿罗汉不是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实了吗?是的。如果阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,那么就不应该说"阿罗汉有依靠他人度脱"。
324. 阿罗汉有依靠他人度脱吗?善于自法的阿罗汉有依靠他人度脱,善于他法的阿罗汉没有依靠他人度脱。善于自法的阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。善于他法的阿罗汉有依靠他人度脱吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉没有依靠他人度脱吗?是的。善于自法的阿罗汉没有依靠他人度脱吗?不应如此说...
善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他有依靠他人度脱吗?是的。善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他有依靠他人度脱吗?不应如此说。
善于自法的阿罗汉断除了嗔恚...断除了痴...断除了无愧...为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支...善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有依靠他人度脱吗?是的。善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他有依靠他人度脱吗?不应如此说...
善于他法的阿罗汉断除了贪欲,他没有依靠他人度脱吗?是的。善于自法的阿罗汉断除了贪欲,他没有依靠他人度脱吗?不应如此说。
善于他法的阿罗汉断除了嗔恚,断除了痴...断除了无愧...为了断除贪欲而修行了道路...修习了觉支...为了断除嗔恚...为了断除无愧而修行了道路...修习了觉支...善于他法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有依靠他人度脱吗?是的。善于自法的阿罗汉是无贪、无嗔、无痴...可证实者已证实,他没有依靠他人度脱吗?不应如此说...

325. Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato! Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Iti rūpaṃ’…pe… ‘iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti – evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato! Kiñca, bhikkhave, jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Idaṃ dukkha’nti – bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti – jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya; sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sahāvassa dassanasampadāya…pe… chaccābhiṭhānāni abhabba kātu’’nti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Nāhaṃ sahissāmi [gamissāmi (sī. syā. ka.), samīhāmi (pī.)] pamocanāya,

Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci [kiñci (ka.)] loke;

Dhammañca seṭṭhaṃ abhijānamāno,

Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī’’ti [su. ni. 1070 suttanipāte; cūḷani. 33 dhotakamāṇavapucchāniddesa].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti? Āmantā. Nanu arahato itthipurisānaṃ nāmagottaṃ pare vitāreyyuṃ, maggāmaggaṃ pare vitāreyyuṃ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ pare vitāreyyunti? Āmantā. Hañci arahato itthipurisānaṃ nāmagottaṃ pare vitāreyyuṃ, maggāmaggaṃ pare vitāreyyuṃ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ pare vitāreyyuṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato paravitāraṇā’’ti.

Arahato itthipurisānaṃ nāmagottaṃ pare vitāreyyuṃ, maggāmaggaṃ pare vitāreyyuṃ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ nāmaṃ pare vitāreyyunti, atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Arahato sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaṃ vā pare vitāreyyunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….


325. 阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“我说，僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽，才会发生，而不知者、不见者则不会!那么，僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽是如何发生的呢?‘这是色’……‘这是意识的灭尽’——因此，僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽是如此发生的。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“我说，僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽，才会发生，而不知者、不见者则不会!那么，僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽是如何发生的呢?‘这是苦’——僧伽们，知道者、见者，阿沙瓦的灭尽是如此发生的，‘这是苦的起因’……‘这是苦的灭尽’……‘这是通向苦灭的道路’——知道者、见者，阿沙瓦的灭尽是如此发生的。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“一切，僧伽们，不知、不见、不胜任、少许放弃、无能于灭苦;而一切，僧伽们，知、见、胜任、放弃的，能够灭苦。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“与同伴的见证……若干的坚持是无能为力的。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“在那个时候，僧伽们，贵族弟子的清净、无污、法眼的出现——‘一切有生的法，皆为灭尽’——与见证的出现，僧伽们，贵族弟子的三种束缚被断除——我见、疑、戒律的执着。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。难道佛陀曾说过——“我不忍受[我将去]解脱，如何能在世间中洗净任何事物;而知法的最上者，正如你，能渡过这洪流。”这确实是经文吗?是的。因此就不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
不应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”吗?是的。难道阿罗汉不会对男女的姓名进行传达、对道路进行传达、对草木树林的名称进行传达吗?是的。如果阿罗汉对男女的姓名进行传达、对道路进行传达、对草木树林的名称进行传达，那么就应该说“阿罗汉有依靠他人度脱”。
阿罗汉对男女的姓名进行传达、对道路进行传达、对草木树林的名称进行传达，阿罗汉有依靠他人度脱吗?是的。阿罗汉对预流果或一来果或不还果或阿罗汉果进行传达吗?不应如此说...


Paravitāraṇakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(14) 5. Vacībhedakathā

326. Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Sabbattha samāpannānaṃ atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Sabbadā samāpannānaṃ atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Sabbesaṃ samāpannānaṃ atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Sabbasamāpattīsu atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Samāpannassa atthi kāyabhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa natthi kāyabhedoti? Āmantā. Samāpannassa natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vācā, atthi vacībhedoti? Āmantā. Samāpannassa atthi kāyo, atthi kāyabhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi kāyo, natthi kāyabhedoti? Āmantā. Samāpannassa atthi vācā, natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

327. Dukkhanti jānanto dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Samudayoti jānanto samudayoti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dukkhanti jānanto dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Nirodhoti jānanto nirodhoti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dukkhanti jānanto dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Maggoti jānanto maggoti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayoti jānanto na ca samudayoti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Dukkhanti jānanto na ca dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhoti jānanto na ca nirodhoti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Dukkhanti jānanto na ca dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggoti jānanto na ca maggoti vācaṃ bhāsatīti? Āmantā. Dukkhanti jānanto na ca dukkhanti vācaṃ bhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

328. Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā . Ñāṇaṃ kiṃgocaranti? Ñāṇaṃ saccagocaranti. Sotaṃ saccagocaranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Sotaṃ kiṃ gocaranti? Sotaṃ saddagocaranti. Ñāṇaṃ saddagocaranti? Na hevaṃ vattabbe.

Samāpannassa atthi vacībhedo ñāṇaṃ saccagocaraṃ, sotaṃ saddagocaranti? Āmantā. Hañci ñāṇaṃ saccagocaraṃ, sotaṃ saddagocaraṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Samāpannassa atthi vacībhedo ñāṇaṃ saccagocaraṃ, sotaṃ saddagocaranti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ, dvinnaṃ vedanānaṃ, dvinnaṃ saññānaṃ, dvinnaṃ cetanānaṃ, dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe.



关于依靠他人度脱的论述结束。
2. 第二品
(14) 5. 关于语言表达的论述
326. 入定者有语言表达吗?是的。所有地方的入定者都有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。所有时候的入定者都有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。所有入定者都有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。所有禅定中都有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。入定者有身体动作吗?不应如此说...
入定者没有身体动作吗?是的。入定者没有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言,有语言表达吗?是的。入定者有身体,有身体动作吗?不应如此说...
入定者有身体,没有身体动作吗?是的。入定者有语言,没有语言表达吗?不应如此说...
327. 知道"苦"时说"苦"这个词吗?是的。知道"集"时说"集"这个词吗?不应如此说...
知道"苦"时说"苦"这个词吗?是的。知道"灭"时说"灭"这个词吗?不应如此说...
知道"苦"时说"苦"这个词吗?是的。知道"道"时说"道"这个词吗?不应如此说...
知道"集"却不说"集"这个词吗?是的。知道"苦"却不说"苦"这个词吗?不应如此说...
知道"灭"却不说"灭"这个词吗?是的。知道"苦"却不说"苦"这个词吗?不应如此说...
知道"道"却不说"道"这个词吗?是的。知道"苦"却不说"苦"这个词吗?不应如此说...
328. 入定者有语言表达吗?是的。智慧以什么为对象?智慧以真理为对象。耳根以真理为对象吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。耳根以什么为对象?耳根以声音为对象。智慧以声音为对象吗?不应如此说。
入定者有语言表达,智慧以真理为对象,耳根以声音为对象吗?是的。如果智慧以真理为对象,耳根以声音为对象,那么就不应该说"入定者有语言表达"。
入定者有语言表达,智慧以真理为对象,耳根以声音为对象吗?是的。两种触、两种受、两种想、两种思、两种心同时存在吗?不应如此说。

329. Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe.

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ… vāyokasiṇaṃ… nīlakasiṇaṃ… pītakasiṇaṃ… lohitakasiṇaṃ… odātakasiṇaṃ… ākāsānañcāyatanaṃ … viññāṇañcāyatanaṃ… ākiñcaññāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Hañci pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa natthi vacībhedo, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Āpokasiṇaṃ … tejokasiṇaṃ… vāyokasiṇaṃ… nīlakasiṇaṃ… pītakasiṇaṃ… lohitakasiṇaṃ… odātakasiṇaṃ… ākāsānañcāyatanaṃ … viññāṇañcāyatanaṃ… ākiñcaññāyatanaṃ… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Hañci nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa natthi vacībhedo, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokiyasamāpattiṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokiyaṃ dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokiyaṃ samāpattiṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Hañci lokiyaṃ samāpattiṃ samāpannassa natthi vacībhedo, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā . Hañci lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedo, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Lokiyaṃ dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Hañci lokiyaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedo, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

330. Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokiyaṃ dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokiyaṃ dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā. Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



329. 入定者有语言表达吗?是的。大地的禅定中，入定者有语言表达吗?不应如此说。
入定者有语言表达吗?是的。水的禅定……火的禅定……风的禅定……青色的禅定……黄色的禅定……红色的禅定……白色的禅定……空处的禅定……意识处的禅定……无所有处的禅定……非想非非想处的禅定，入定者有语言表达吗?不应如此说……。
大地的禅定中，入定者没有语言表达吗?是的。如果大地的禅定中，入定者没有语言表达，那么就不应该说“入定者有语言表达”。
水的禅定……火的禅定……风的禅定……青色的禅定……黄色的禅定……红色的禅定……白色的禅定……空处的禅定……意识处的禅定……无所有处的禅定……非想非非想处的禅定，入定者没有语言表达吗?是的。如果非想非非想处的禅定中，入定者没有语言表达，那么就不应该说“入定者有语言表达”。
入定者有语言表达吗?是的。世俗的禅定中，入定者有语言表达吗?不应如此说...
入定者有语言表达吗?是的。世俗的第一禅中，入定者有语言表达吗?不应如此说...。入定者有语言表达吗?是的。世俗的第二禅……第三禅……第四禅，入定者有语言表达吗?不应如此说...
世俗的禅定中，入定者没有语言表达吗?是的。如果世俗的禅定中，入定者没有语言表达，那么就不应该说“入定者有语言表达”。
世俗的第一禅中，入定者没有语言表达吗?是的。如果世俗的第一禅中，入定者没有语言表达，那么就不应该说“入定者有语言表达”。
世俗的第二禅……第三禅……第四禅中，入定者没有语言表达吗?是的。如果世俗的第四禅中，入定者没有语言表达，那么就不应该说“入定者有语言表达”。
330. 超世的第一禅中，入定者有语言表达吗?是的。世俗的第一禅中，入定者有语言表达吗?不应如此说...
超世的第一禅中，入定者有语言表达吗?是的。世俗的第二禅……第三禅……第四禅中，入定者有语言表达吗?不应如此说...
世俗的第一禅中，入定者没有语言表达吗?是的。超世的第一禅中，入定者没有语言表达吗?不应如此说...
世俗的第二禅……第三禅……第四禅中，入定者没有语言表达吗?是的。超世的第一禅中，入定者没有语言表达吗?不应如此说...

331. Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokuttaraṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Lokuttaraṃ tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokuttaraṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Āmantā . Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lokuttaraṃ dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti ? Āmantā. Lokuttaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa natthi vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

332. Na vattabbaṃ – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti? Āmantā. Nanu vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti? Āmantā. Hañci vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti [atthi vitakkavicārā (syā.) evamuparipi], atthi tassa vacībhedoti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā, atthi tassa vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti, atthi tassa vacībhedoti? Āmantā . Āpokasiṇaṃ… tejokasiṇaṃ… vāyokasiṇaṃ… nīlakasiṇaṃ… pītakasiṇaṃ… lohitakasiṇaṃ… odātakasiṇaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā, atthi tassa vacībhedoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti? Āmantā. Nanu vitakkasamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti? Āmantā. Hañci vitakkasamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Vitakkasamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti, atthi tassa vacībhedoti? Āmantā. Saññāsamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – ‘‘dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi saññā, atthi tassa vitakkavicārā’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vitakkasamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa atthi vitakkavicārā’’ti, atthi tassa vacībhedoti? Āmantā. Saññāsamuṭṭhānā vācā vuttā bhagavatā – tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ… ākāsānañcāyatanaṃ… viññāṇañcāyatanaṃ… ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa atthi saññā, atthi tassa vitakkavicārāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

333. Samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Nanu ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hotī’’ti [saṃ. ni. 4.259, 263]! Attheva suttantoti? Āmantā . Hañci ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hotī’’ti, attheva suttantoti, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

‘‘Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hotī’’ti [saṃ. ni. 

331. 超世的第一禅中，入定者有语言表达吗?是的。超世的第二禅中，入定者有语言表达吗?不应如此说...
超世的第一禅中，入定者有语言表达吗?是的。超世的第三禅……第四禅中，入定者有语言表达吗?不应如此说...
超世的第二禅中，入定者没有语言表达吗?是的。超世的第一禅中，入定者没有语言表达吗?不应如此说...
超世的第二禅……第三禅……第四禅中，入定者没有语言表达吗?是的。超世的第一禅中，入定者没有语言表达吗?不应如此说...
332. 不应该说"入定者有语言表达"吗?是的。难道佛陀不是说过寻伺是语言行为——"第一禅中，入定者有寻伺"吗?是的。如果佛陀说过寻伺是语言行为——"第一禅中，入定者有寻伺"，那么就应该说"入定者有语言表达"。
佛陀说过寻伺是语言行为——"第一禅中，入定者有寻伺"，他有语言表达吗?是的。大地的第一禅中，入定者有寻伺，他有语言表达吗?不应如此说...
佛陀说过寻伺是语言行为——"第一禅中，入定者有寻伺"，他有语言表达吗?是的。水的……火的……风的……青色的……黄色的……红色的……白色的第一禅中，入定者有寻伺，他有语言表达吗?不应如此说...
不应该说"入定者有语言表达"吗?是的。难道佛陀不是说过语言由寻生起——"第一禅中，入定者有寻伺"吗?是的。如果佛陀说过语言由寻生起——"第一禅中，入定者有寻伺"，那么就应该说"入定者有语言表达"。
佛陀说过语言由寻生起——"第一禅中，入定者有寻伺"，他有语言表达吗?是的。佛陀说过语言由想生起——"第二禅中，入定者有想，他有寻伺"吗?不应如此说...
佛陀说过语言由寻生起——"第一禅中，入定者有寻伺"，他有语言表达吗?是的。佛陀说过语言由想生起——第三禅……第四禅……空处……识处……无所有处中，入定者有想，他有寻伺吗?不应如此说...
333. 入定者有语言表达吗?是的。难道"第一禅中，入定者的语言已止息"不是经文吗!这确实是经文吗?是的。如果"第一禅中，入定者的语言已止息"确实是经文，那么就不应该说"入定者有语言表达"。
"第一禅中，入定者的语言已止息"

4.259, 263], attheva suttantoti, atthi tassa vacībhedoti? Āmantā. ‘‘Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā hontī’’ti [saṃ. ni. 4.259, 263], attheva suttantoti, atthi tassa vitakkavicārāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

‘‘Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hotī’’ti [saṃ. ni. 4.259, 263], attheva suttantoti, atthi tassa vacībhedoti? Āmantā. ‘‘Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā hontī’’ti [saṃ. ni. 4.259, 263; a. ni. 9.31; dī. ni. 3.344], attheva suttantoti, atthi tassa saññā ca vedanā cāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti? Āmantā. Nanu paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako [kaṇṭako (syā.) a. ni. 10.72] vutto bhagavatāti [a. ni. 10.72 kaṇṭakasuttaṃ nissāya pucchati]? Āmantā. Hañci paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti.

Paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatāti, samāpannassa atthi vacībhedoti? Āmantā. Dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭako vutto bhagavatā… tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako vutto bhagavatā… catutthassa jhānassa assāsapassāsā kaṇṭako vutto bhagavatā [a. ni. 10.72] … ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā kaṇṭako vutto bhagavatā… viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā kaṇṭako vutto bhagavatā… ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā kaṇṭako vutto bhagavatā… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā kaṇṭako vutto bhagavatā… saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca kaṇṭako vutto bhagavatā [a. ni. 10.72], atthi tassa saññā ca vedanā cāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sikhissa, ānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito dasasahassilokadhātuṃ sarena viññāpesi –

‘Ārabbhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.

‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati [vihessati (sī. syā. kaṃ.) viharissati (ka.)];

Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’’ti [a. ni. 1 tikanipāte; saṃ. ni. 1.285].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi samāpannassa atthi vacībhedoti.

Vacībhedakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(15) 6. Dukkhāhārakathā



4.259, 263], 这确实是吗?是的。难道"第二禅中，入定者的寻伺已止息"不是吗?不应如此说...
"第一禅中，入定者的语言已止息"这确实是吗?是的。"第三禅中，入定者的喜乐已止息，第四禅中，入定者的呼吸已止息，空处的禅定中，入定者的色法的认知已止息，识处的禅定中，入定者的空处的认知已止息，无所有处的禅定中，入定者的识处的认知已止息，非想非非想处的禅定中，入定者的无所有处的认知已止息，觉受灭尽的禅定中，入定者的认知和觉受都已止息"这确实是吗?不应如此说...
不应该说"入定者有语言表达"吗?是的。难道佛陀不是说过第一禅的声音是"刺痛"吗?是的。如果佛陀说过第一禅的声音是"刺痛"，那么就应该说"入定者有语言表达"。
第一禅的声音是"刺痛"吗?入定者有语言表达吗?是的。第二禅的寻伺是"刺痛"吗?佛陀说过...第三禅的喜乐是"刺痛"吗?佛陀说过...第四禅的呼吸是"刺痛"吗?佛陀说过...空处的禅定中，入定者的色法的认知是"刺痛"吗?佛陀说过...识处的禅定中，入定者的空处的认知是"刺痛"吗?佛陀说过...无所有处的禅定中，入定者的识处的认知是"刺痛"吗?佛陀说过...非想非非想处的禅定中，入定者的无所有处的认知是"刺痛"吗?佛陀说过...觉受灭尽的禅定中，入定者的认知和觉受是"刺痛"吗?佛陀说过，这确实是**吗?不应如此说...
不应该说"入定者有语言表达"吗?是的。难道佛陀不是说过——"阿难，佛陀的阿罗汉正等觉者的弟子名为胜者，站在天界中，能够以神通力知晓十千个世界的法"——
‘开始吧，放下吧，修习佛法；
要驱除死亡的军队，如同大象驱散竹林。
‘谁在这个法中，能精进地住着；
放下生死轮回，必能结束痛苦’"这确实是**吗?是的。因此，入定者有语言表达。
关于语言表达的论述结束。
2. 第二品
(15) 6. 关于痛苦的食物的论述

334. Dukkhāhāro maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti? Āmantā . Ye keci dukkhanti vācaṃ bhāsanti, sabbe te maggaṃ bhāventīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ye keci dukkhanti vācaṃ bhāsanti, sabbe te maggaṃ bhāventīti? Āmantā. Bālaputhujjanā dukkhanti vācaṃ bhāsanti, bālaputhujjanā maggaṃ bhāventīti? Na hevaṃ vattabbe. Mātughātako… pitughātako… arahantaghātako… ruhiruppādako [lohituppādako (sī. ka.) aññaṭṭhānesu pana ruhiruppādakotveva dissati] … saṅghabhedako dukkhanti vācaṃ bhāsati, saṅghabhedako maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dukkhāhārakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(16) 7. Cittaṭṭhitikathā

335. Ekaṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇo, upaḍḍhadivaso vayakkhaṇoti? Na hevaṃ vattabbe.

Ekaṃ cittaṃ dve divase tiṭṭhatīti? Āmantā. Divaso uppādakkhaṇo, divaso vayakkhaṇoti? Na hevaṃ vattabbe.

Ekaṃ cittaṃ cattāro divase tiṭṭhati… aṭṭha divase tiṭṭhati… dasa divase tiṭṭhati… vīsati divase tiṭṭhati… māsaṃ tiṭṭhati… dve māse tiṭṭhati… cattāro māse tiṭṭhati… aṭṭha māse tiṭṭhati… dasa māse tiṭṭhati… saṃvaccharaṃ tiṭṭhati… dve vassāni tiṭṭhati… cattāri vassāni tiṭṭhati… aṭṭha vassāni tiṭṭhati… dasa vassāni tiṭṭhati… vīsati vassāni tiṭṭhati… tiṃsa vassāni tiṭṭhati… cattārīsa vassāni tiṭṭhati… paññāsa vassāni tiṭṭhati… vassasataṃ tiṭṭhati… dve vassasatāni tiṭṭhati… cattāri vassasatāni tiṭṭhati… pañca vassasatāni tiṭṭhati… vassasahassaṃ tiṭṭhati… dve vassasahassāni tiṭṭhati… cattāri vassasahassāni tiṭṭhati… aṭṭha vassasahassāni tiṭṭhati… soḷasa vassasahassāni tiṭṭhati… kappaṃ tiṭṭhati… dve kappe tiṭṭhati… cattāro kappe tiṭṭhati… aṭṭha kappe tiṭṭhati… soḷasa kappe tiṭṭhati… bāttiṃsa kappe tiṭṭhati… catusaṭṭhi kappe tiṭṭhati… pañca kappasatāni tiṭṭhati… kappasahassāni tiṭṭhati… dve kappasahassāni tiṭṭhati… cattāri kappasahassāni tiṭṭhati… aṭṭha kappasahassāni tiṭṭhati… soḷasa kappasahassāni tiṭṭhati… vīsati kappasahassāni tiṭṭhati… cattārīsa kappasahassāni tiṭṭhati… saṭṭhi kappasahassāni tiṭṭhati… caturāsīti kappasahassāni tiṭṭhatīti? Āmantā. Dvecattārīsa kappasahassāni uppādakkhaṇo, dvecattārīsa kappasahassāni vayakkhaṇoti? Na hevaṃ vattabbe.

Ekaṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Atthaññe dhammā ekāhaṃ bahumpi uppajjitvā nirujjhantīti? Āmantā. Te dhammā cittena lahuparivattāti? Na hevaṃ vattabbe.

Te dhammā cittena lahuparivattāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi evaṃ lahuparivattaṃ yathayidaṃ cittaṃ. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ citta’’nti [a. ni. 1.48]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘te dhammā cittena lahuparivattā’’ti.

Te dhammā cittena lahuparivattāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṃ gaṇhati, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhati, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhati; evameva kho, bhikkhave, yamidaṃ [yadidaṃ (bahūsu)] vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi taṃ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṃ nirujjhatī’’ti [saṃ. ni. 

334. 痛苦的食物是道支、道的组成部分吗?是的。任何说"这是苦"的人,都在修行道路吗?不应如此说。
任何说"这是苦"的人,都在修行道路吗?是的。愚昧的凡夫说"这是苦",愚昧的凡夫在修行道路吗?不应如此说。杀母者……杀父者……杀阿罗汉者……出佛身血者……破和合僧者说"这是苦",破和合僧者在修行道路吗?不应如此说……
关于痛苦的食物的论述结束。
2. 第二品
(16) 7. 关于心的持续的论述
335. 一个心持续一天吗?是的。半天是生起的瞬间,半天是灭去的瞬间吗?不应如此说。
一个心持续两天吗?是的。一天是生起的瞬间,一天是灭去的瞬间吗?不应如此说。
一个心持续四天……八天……十天……二十天……一个月……两个月……四个月……八个月……十个月……一年……两年……四年……八年……十年……二十年……三十年……四十年……五十年……一百年……两百年……四百年……五百年……一千年……两千年……四千年……八千年……一万六千年……一劫……两劫……四劫……八劫……十六劫……三十二劫……六十四劫……五百劫……一千劫……两千劫……四千劫……八千劫……一万六千劫……两万劫……四万劫……六万劫……八万四千劫吗?是的。四万二千劫是生起的瞬间,四万二千劫是灭去的瞬间吗?不应如此说。
一个心持续一天吗?是的。其他法在一天中多次生起灭去吗?是的。那些法比心更快速地变化吗?不应如此说。
那些法比心更快速地变化吗?是的。难道佛陀不是说过——"僧伽们,我不见有任何一法如此快速变化,如同这个心。僧伽们,要找到一个比喻来说明心的快速变化是多么困难。"这确实是经文吗?是的。因此不应该说"那些法比心更快速地变化"。
那些法比心更快速地变化吗?是的。难道佛陀不是说过——"僧伽们,就像猴子在森林中游走,抓住一个树枝,放开它又抓住另一个,放开它又抓住另一个;同样地,僧伽们,这被称为心、意、识的东西,在昼夜中生起的是一个,灭去的是另一个。"

2.61]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘te dhammā cittena lahuparivattā’’ti.

336. Ekaṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe. Sotaviññāṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ… jivhāviññāṇaṃ… kāyaviññāṇaṃ… akusalaṃ cittaṃ… rāgasahagataṃ… dosasahagataṃ… mohasahagataṃ… mānasahagataṃ… diṭṭhisahagataṃ… vicikicchāsahagataṃ… thinasahagataṃ… uddhaccasahagataṃ… ahirikasahagataṃ… anottappasahagataṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekaṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Yeneva cittena cakkhunā rūpaṃ passati, teneva cittena sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena gandhaṃ ghāyati… jivhāya rasaṃ sāyati… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati… manasā dhammaṃ vijānāti…pe… yeneva cittena manasā dhammaṃ vijānāti, teneva cittena cakkhunā rūpaṃ passati…pe… sotena saddaṃ suṇāti… ghānena gandhaṃ ghāyati… jivhāya rasaṃ sāyati…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekaṃ cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Yeneva cittena abhikkamati, teneva cittena paṭikkamati; yeneva cittena paṭikkamati, teneva cittena abhikkamati; yeneva cittena āloketi, teneva cittena viloketi; yeneva cittena viloketi, teneva cittena āloketi; yeneva cittena samiñjeti, teneva cittena pasāreti ; yeneva cittena pasāreti, teneva cittena samiñjetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



2.61]。这确实是经文吗?是的。因此不应该说"那些法比心更快速地变化"。
336. 一个心持续一天吗?是的。眼识持续一天吗?不应如此说。耳识……鼻识……舌识……身识……不善心……伴随贪欲的……伴随嗔恨的……伴随愚痴的……伴随慢心的……伴随邪见的……伴随疑惑的……伴随昏沉的……伴随掉举的……伴随无惭的……伴随无愧的心持续一天吗?不应如此说……
一个心持续一天吗?是的。用同一个心通过眼睛看到色法,用同一个心通过耳朵听到声音……用鼻子闻到气味……用舌头尝到味道……用身体接触触觉……用意识了知法……用同一个心用意识了知法,用同一个心通过眼睛看到色法……用耳朵听到声音……用鼻子闻到气味……用舌头尝到味道……用身体接触触觉吗?不应如此说……
一个心持续一天吗?是的。用同一个心前进,用同一个心后退;用同一个心后退,用同一个心前进;用同一个心观察,用同一个心回顾;用同一个心回顾,用同一个心观察;用同一个心弯曲,用同一个心伸展;用同一个心伸展,用同一个心弯曲吗?不应如此说……

337. Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Manussānaṃ ekaṃ cittaṃ yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti? Āmantā. Cātumahārājikānaṃ devānaṃ…pe… tāvatiṃsānaṃ devānaṃ… yāmānaṃ devānaṃ… tusitānaṃ devānaṃ… nimmānaratīnaṃ devānaṃ… paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ… brahmapārisajjānaṃ devānaṃ… brahmapurohitānaṃ devānaṃ… mahābrahmānaṃ devānaṃ… parittābhānaṃ devānaṃ… appamāṇābhānaṃ devānaṃ… ābhassarānaṃ devānaṃ… parittasubhānaṃ devānaṃ… appamāṇasubhānaṃ devānaṃ… subhakiṇhānaṃ devānaṃ … vehapphalānaṃ devānaṃ… avihānaṃ devānaṃ… atappānaṃ devānaṃ… sudassānaṃ devānaṃ… sudassīnaṃ devānaṃ… akaniṭṭhānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇaṃ, ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ vīsati kappasahassāni tiṭṭhatīti? Āmantā. Manussānaṃ vassasataṃ āyuppamāṇaṃ, manussānaṃ ekaṃ cittaṃ vassasataṃ tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇaṃ, ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ vīsati kappasahassāni tiṭṭhatīti? Āmantā. Cātumahārājikānaṃ devānaṃ pañca vassasatāni āyuppamāṇaṃ, cātumahārājikānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ pañca vassasatāni tiṭṭhati… vassasahassaṃ tiṭṭhati… dve vassasahassāni tiṭṭhati… cattāri vassasahassāni tiṭṭhati… aṭṭha vassasahassāni tiṭṭhati… soḷasa vassasahassāni tiṭṭhati… kappassa tatiyabhāgaṃ tiṭṭhati… upaḍḍhakappaṃ tiṭṭhati… ekaṃ kappaṃ tiṭṭhati… dve kappe tiṭṭhati… cattāro kappe tiṭṭhati… aṭṭha kappe tiṭṭhati… soḷasa kappe tiṭṭhati… bāttiṃsa kappe tiṭṭhati… catusaṭṭhi kappe tiṭṭhati… pañca kappasatāni tiṭṭhati… kappasahassaṃ tiṭṭhati… dve kappasahassāni tiṭṭhati… cattāri kappasahassāni tiṭṭhati… aṭṭha kappasahassāni tiṭṭhati… akaniṭṭhānaṃ devānaṃ soḷasa kappasahassāni āyuppamāṇaṃ, akaniṭṭhānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ soḷasa kappasahassāni tiṭṭhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ cittaṃ muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjati muhuttaṃ muhuttaṃ nirujjhatīti? Āmantā. Ākāsānañcāyatanūpagā devā muhuttaṃ muhuttaṃ cavanti muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjantīti? Na hevaṃ vattabbe.

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ ekaṃ cittaṃ yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti ? Āmantā. Ākāsānañcāyatanūpagā devā yeneva cittena uppajjanti, teneva cittena cavantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cittaṭṭhitikathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(17) 8. Kukkuḷakathā



337. 空无边处天的天人的一个心持续整个寿命吗?是的。人类的一个心持续整个寿命吗?不应如此说。
空无边处天的天人的一个心持续整个寿命吗?是的。四大王天的天人……三十三天的天人……夜摩天的天人……兜率天的天人……化乐天的天人……他化自在天的天人……梵众天的天人……梵辅天的天人……大梵天的天人……少光天的天人……无量光天的天人……光音天的天人……少净天的天人……无量净天的天人……遍净天的天人……广果天的天人……无想天的天人……无烦天的天人……无热天的天人……善现天的天人……善见天的天人……色究竟天的天人的一个心持续整个寿命吗?不应如此说。
空无边处天的天人的寿命是二万劫,空无边处天的天人的一个心持续二万劫吗?是的。人类的寿命是一百年,人类的一个心持续一百年吗?不应如此说。
空无边处天的天人的寿命是二万劫,空无边处天的天人的一个心持续二万劫吗?是的。四大王天的天人的寿命是五百年,四大王天的天人的一个心持续五百年……一千年……两千年……四千年……八千年……一万六千年……三分之一劫……半劫……一劫……两劫……四劫……八劫……十六劫……三十二劫……六十四劫……五百劫……一千劫……两千劫……四千劫……八千劫……色究竟天的天人的寿命是一万六千劫,色究竟天的天人的一个心持续一万六千劫吗?不应如此说。
空无边处天的天人的心每一刹那生起每一刹那灭去吗?是的。空无边处天的天人每一刹那死亡每一刹那出生吗?不应如此说。
空无边处天的天人的一个心持续整个寿命吗?是的。空无边处天的天人以同一个心出生,以同一个心死亡吗?不应如此说……
关于心的持续的论述结束。
2. 第二品
(17) 8. 关于热灰的论述

338. Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Nanu atthi sukhā vedanā, kāyikaṃ sukhaṃ, cetasikaṃ sukhaṃ , dibbaṃ sukhaṃ, mānusakaṃ sukhaṃ, lābhasukhaṃ, sakkārasukhaṃ, yānasukhaṃ, sayanasukhaṃ, issariyasukhaṃ, ādhipaccasukhaṃ, gihisukhaṃ, sāmaññasukhaṃ, sāsavaṃ sukhaṃ, anāsavaṃ sukhaṃ, upadhisukhaṃ, nirūpadhisukhaṃ, sāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisaṃ sukhaṃ, sappītikaṃ sukhaṃ, nippītikaṃ sukhaṃ, jhānasukhaṃ, vimuttisukhaṃ, kāmasukhaṃ, nekkhammasukhaṃ, vivekasukhaṃ, upasamasukhaṃ, sambodhasukhanti? Āmantā. Hañci atthi sukhā vedanā…pe… sambodhasukhaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Sabbe saṅkhārā dukkhā vedanā kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassaupāyāsāti? Na hevaṃ vattabbe.

Na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ! Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhuṃ, bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto; yamidaṃ [yampidaṃ (saṃ. ni. 4.28)] cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? ‘Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta’nti vadāmi. Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā…pe… ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā…pe… jivhā ādittā, rasā ādittā…pe… kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā…pe… mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto; yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? ‘Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta’nti vadāmī’’ti [mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi vattabbaṃ [tena hi (sī. syā.), tena hi na vattabbaṃ (ka.)] – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā! Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā’’ti [ma. ni. 1.166; saṃ. ni. 

338. 一切行无例外都是热灰吗?是的。难道不是有乐受、身体的快乐、心理的快乐、天界的快乐、人间的快乐、获得的快乐、受尊敬的快乐、乘车的快乐、睡眠的快乐、权力的快乐、统治的快乐、在家的快乐、出家的快乐、有漏的快乐、无漏的快乐、有依的快乐、无依的快乐、世俗的快乐、出世的快乐、有喜的快乐、无喜的快乐、禅定的快乐、解脱的快乐、欲乐的快乐、出离的快乐、远离的快乐、寂静的快乐、觉悟的快乐吗?是的。如果有乐受……觉悟的快乐,那么就不应该说"一切行无例外都是热灰"。
一切行无例外都是热灰吗?是的。一切行都是苦受、身体的痛苦、心理的痛苦、忧愁、悲叹、痛苦、忧郁、绝望吗?不应如此说。
不应该说"一切行无例外都是热灰"吗?是的。难道佛陀不是说过——"僧伽们,一切都在燃烧!僧伽们,什么是一切都在燃烧?僧伽们,眼在燃烧,色在燃烧,眼识在燃烧,眼触在燃烧;由眼触为缘所生的感受,无论是乐、是苦、是不苦不乐,那也在燃烧。被什么燃烧?我说被贪火、嗔火、痴火所燃烧,被生、老、死、忧愁、悲叹、痛苦、忧郁、绝望所燃烧。耳在燃烧,声在燃烧……鼻在燃烧,香在燃烧……舌在燃烧,味在燃烧……身在燃烧,触在燃烧……意在燃烧,法在燃烧,意识在燃烧,意触在燃烧;由意触为缘所生的感受,无论是乐、是苦、是不苦不乐,那也在燃烧。被什么燃烧?我说被贪火、嗔火、痴火所燃烧,被生、老、死、忧愁、悲叹、痛苦、忧郁、绝望所燃烧。"这确实是经文吗?是的。因此应该说"一切行无例外都是热灰"。
一切行无例外都是热灰吗?是的。难道佛陀不是说过——"僧伽们,有这五种欲乐!哪五种?眼所识别的色,是可爱的、可喜的、可意的、可亲的、与欲相应的、能引起贪爱的;耳所识别的声……鼻所识别的香……舌所识别的味……身所识别的触,是可爱的、可喜的、可意的、可亲的、与欲相应的、能引起贪爱的。僧伽们,这就是五种欲乐。"

4.268]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho [paṭividdho (bahūsu)] brahmacariyavāsāya! Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati, aniṭṭharūpaññeva passati no iṭṭharūpaṃ, akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ, amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena gandhaṃ ghāyati… jivhāya rasaṃ sāyati… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati… manasā dhammaṃ vijānāti, aniṭṭharūpaññeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ, akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṃ, amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpa’’nti [saṃ. ni. 4.135]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi vattabbaṃ [tena hi na vattabbaṃ (syā. ka.)] – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya! Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati, iṭṭharūpaññeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena gandhaṃ ghāyati… jivhāya rasaṃ sāyati… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati… manasā dhammaṃ vijānāti, iṭṭharūpaññeva vijānāti no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva vijānāti no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva vijānāti no amanāparūpa’’nti [saṃ. ni. 4.135]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti? Āmantā. Nanu ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15],’’ vuttaṃ bhagavatā, ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti [dha. pa. 277; ma. ni. 

4.268]。这确实是经文吗?是的。因此不应该说"一切行无例外都是热灰"。
不应该说"一切行无例外都是热灰"吗?是的。难道佛陀不是说过——"你们，僧伽，获得的，是难得的，瞬间得到的，是为修行而获得的!我看到的，僧伽，有六种接触所依的地狱。那里，无论眼睛看到什么，都是不可爱的色法，而不是可爱的色法；不可亲近的色法，而不是可亲近的色法；不令人愉悦的色法，而不是令人愉悦的色法。无论耳朵听到什么声音……无论鼻子闻到什么气味……无论舌头尝到什么味道……无论身体接触到什么触觉……无论心识了知什么法，都是不可爱的法，而不是可爱的法；不可亲近的法，而不是可亲近的法；不令人愉悦的法，而不是令人愉悦的法。"这确实是经文吗?是的。因此应该说"一切行无例外都是热灰"。
一切行无例外都是热灰吗?是的。难道佛陀不是说过——"你们，僧伽，获得的，是难得的，瞬间得到的，是为修行而获得的!我看到的，僧伽，有六种接触所依的天界。那里，无论眼睛看到什么，都是可爱的色法，而不是不可爱的色法；可亲近的色法，而不是不可亲近的色法；令人愉悦的色法，而不是不令人愉悦的色法。无论耳朵听到什么声音……无论鼻子闻到什么气味……无论舌头尝到什么味道……无论身体接触到什么触觉……无论心识了知什么法，都是可爱的法，而不是不可爱的法；可亲近的法，而不是不可亲近的法；令人愉悦的法，而不是不令人愉悦的法。"这确实是经文吗?是的。因此不应该说"一切行无例外都是热灰"。
不应该说"一切行无例外都是热灰"吗?是的。难道佛陀不是说过——"那无常的就是苦的"，佛陀说过"一切行都是无常的"吗?

1.356]? Āmantā. Hañci ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ,’’ vuttaṃ bhagavatā, ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Dānaṃ aniṭṭhaphalaṃ akantaphalaṃ amanuññaphalaṃ secanakaphalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti? Na hevaṃ vattabbe.

Sīlaṃ…pe… uposatho…pe… bhāvanā…pe… brahmacariyaṃ aniṭṭhaphalaṃ akantaphalaṃ amanuññaphalaṃ secanakaphalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti? Na hevaṃ vattabbe.

Nanu dānaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti ? Āmantā. Hañci dānaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Nanu sīlaṃ… uposatho… bhāvanā… brahmacariyaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti? Āmantā. Hañci brahmacariyaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;

Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.

‘‘Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;

Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukhaṃ [mahāva. 5; udā. 11 udāne ca].

‘‘Taṃ sukhena sukhaṃ pattaṃ, accantasukhameva taṃ;

Tisso vijjā anuppattā, etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘sabbe saṅkhārā anodhiṃ katvā kukkuḷā’’ti.

Kukkuḷakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(18) 9. Anupubbābhisamayakathā

339. Anupubbābhisamayoti ? Āmantā. Anupubbena sotāpattimaggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe. Anupubbena sotāpattimaggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Anupubbena sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anupubbābhisamayoti? Āmantā. Anupubbena sakadāgāmimaggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe. Anupubbena sakadāgāmimaggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Anupubbena sakadāgāmiphalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anupubbābhisamayoti? Āmantā. Anupubbena anāgāmimaggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe. Anupubbena anāgāmimaggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Anupubbena anāgāmiphalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anupubbābhisamayoti ? Āmantā. Anupubbena arahattamaggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe. Anupubbena arahattamaggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Anupubbena arahattaphalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.



1.356]?是的。如果佛陀说过"那无常的就是苦的"，"一切行都是无常的"，那么就应该说"一切行无例外都是热灰"。
一切行无例外都是热灰吗?是的。布施是不可爱的果报、不可亲近的果报、不令人愉悦的果报、令人厌恶的果报、导致痛苦的、痛苦的果报吗?不应如此说。
持戒……布萨……修行……梵行是不可爱的果报、不可亲近的果报、不令人愉悦的果报、令人厌恶的果报、导致痛苦的、痛苦的果报吗?不应如此说。
难道布施不是可爱的果报、可亲近的果报、令人愉悦的果报、不令人厌恶的果报、导致快乐的、快乐的果报吗?是的。如果布施是可爱的果报、可亲近的果报、令人愉悦的果报、不令人厌恶的果报、导致快乐的、快乐的果报，那么就不应该说"一切行无例外都是热灰"。
难道持戒……布萨……修行……梵行不是可爱的果报、可亲近的果报、令人愉悦的果报、不令人厌恶的果报、导致快乐的、快乐的果报吗?是的。如果梵行是可爱的果报、可亲近的果报、令人愉悦的果报、不令人厌恶的果报、导致快乐的、快乐的果报，那么就不应该说"一切行无例外都是热灰"。
一切行无例外都是热灰吗?是的。难道佛陀不是说过——
"知足者的独处是快乐的，已闻法者的观察是快乐的；
世间无恼害是快乐的，对众生的克制是快乐的。
世间离欲是快乐的，超越欲望是快乐的；
消除我慢，这才是最高的快乐。
以快乐达到快乐，那才是究竟的快乐；
获得三明，这才是最高的快乐。"
这确实是**吗?是的。因此不应该说"一切行无例外都是热灰"。
关于热灰的论述结束。
2. 第二品
(18) 9. 关于逐步证悟的论述
339. 是逐步证悟吗?是的。是逐步修习预流道吗?不应如此说。是逐步修习预流道吗?是的。是逐步证得预流果吗?不应如此说。
是逐步证悟吗?是的。是逐步修习一来道吗?不应如此说。是逐步修习一来道吗?是的。是逐步证得一来果吗?不应如此说。
是逐步证悟吗?是的。是逐步修习不还道吗?不应如此说。是逐步修习不还道吗?是的。是逐步证得不还果吗?不应如此说。
是逐步证悟吗?是的。是逐步修习阿罗汉道吗?不应如此说。是逐步修习阿罗汉道吗?是的。是逐步证得阿罗汉果吗?不应如此说。

340. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchaṃ, sīlabbataparāmāsaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ sotāpanno, catubhāgaṃ na sotāpanno, catubhāgaṃ sotāpattiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ sattakkhattuparamo kolaṅkolo ekabījī buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato catubhāgaṃ na ariyakantehi sīlehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe.

Samudayadassanena…pe… nirodhadassanena…pe… maggadassanena kiṃ jahatīti? Sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchaṃ, sīlabbataparāmāsaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ sotāpanno, catubhāgaṃ na sotāpanno, catubhāgaṃ sotāpattiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ sattakkhattuparamo kolaṅkolo ekabījī buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato, catubhāgaṃ na ariyakantehi sīlehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

341. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ kāmarāgaṃ, oḷārikaṃ byāpādaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ sakadāgāmī, catubhāgaṃ na sakadāgāmī, catubhāgaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… samudayadassanena…pe… nirodhadassanena…pe… maggadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ kāmarāgaṃ, oḷārikaṃ byāpādaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ sakadāgāmī, catubhāgaṃ na sakadāgāmī, catubhāgaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati , kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



340. 进入预流果的实现者，因何而断除痛苦的见解呢?是断除自我见、怀疑、持戒的执著，及其一部分的烦恼。预流者断除了一部分，未成预流者未断除一部分，已获得预流果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，具足七次以上的智慧，具足一根种子，具足对佛的无上信念，具足对法……具足对僧……具足对高贵的戒律，未具足对高贵的戒律吗?不应如此说。
因缘的见解……因缘的灭见……道路的见解，因何而断除呢?是断除自我见、怀疑、持戒的执著，及其一部分的烦恼。预流者断除了一部分，未成预流者未断除一部分，已获得预流果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，具足七次以上的智慧，具足一根种子，具足对佛的无上信念，具足对法……具足对僧……具足对高贵的戒律，未具足对高贵的戒律吗?不应如此说……。
341. 进入一来果的实现者，因何而断除痛苦的见解呢?是断除粗重的欲望、粗重的嗔恨，及其一部分的烦恼。成为一来者，未成为一来者，已获得一来果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住吗?不应如此说……因缘的见解……灭的见解……道路的见解，因何而断除呢?是断除粗重的欲望、粗重的嗔恨，及其一部分的烦恼。成为一来者，未成为一来者，已获得一来果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住吗?不应如此说……。

342. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ, aṇusahagataṃ byāpādaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ anāgāmī, catubhāgaṃ na anāgāmī, catubhāgaṃ anāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ antarāparinibbāyī…pe… upahaccaparinibbāyī… asaṅkhāraparinibbāyī… sasaṅkhāraparinibbāyī… uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, catubhāgaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena…pe… nirodhadassanena…pe… maggadassanena kiṃ jahatīti? Aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ, aṇusahagataṃ byāpādaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ anāgāmī, catubhāgaṃ na anāgāmī, catubhāgaṃ anāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ antarāparinibbāyī…pe… upahaccaparinibbāyī… asaṅkhāraparinibbāyī… sasaṅkhāraparinibbāyī… uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, catubhāgaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

343. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Rūparāgaṃ, arūparāgaṃ, mānaṃ, uddhaccaṃ, avijjaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ arahā, catubhāgaṃ na arahā, catubhāgaṃ arahattappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ vītarāgo…pe… vītadoso… vītamoho…pe… katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto suvijitavijayo, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, nirodho sacchikato, maggo bhāvito, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, catubhāgaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena … nirodhadassanena… maggadassanena kiṃ jahatīti? Rūparāgaṃ, arūparāgaṃ, mānaṃ, uddhaccaṃ, avijjaṃ, tadekaṭṭhe ca kilese catubhāgaṃ jahatīti. Catubhāgaṃ arahā, catubhāgaṃ na arahā, catubhāgaṃ arahattappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ na kāyena phusitvā viharati, catubhāgaṃ vītarāgo… vītadoso… vītamoho… katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto suvijitavijayo, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, nirodho sacchikato, maggo bhāvito, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ…pe… sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, catubhāgaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



342. 进入不还果的实现者，因何而断除痛苦的见解呢?是断除微细的欲望、微细的嗔恨，及其一部分的烦恼。成为不还者，未成为不还者，已获得不还果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，一部分是中般涅槃者……生般涅槃者……无行般涅槃者……有行般涅槃者……上流色究竟天者，一部分不是上流色究竟天者吗?不应如此说……。
因缘的见解……灭的见解……道路的见解，因何而断除呢?是断除微细的欲望、微细的嗔恨，及其一部分的烦恼。成为不还者，未成为不还者，已获得不还果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，一部分是中般涅槃者……生般涅槃者……无行般涅槃者……有行般涅槃者……上流色究竟天者，一部分不是上流色究竟天者吗?不应如此说……。
343. 进入阿罗汉果的实现者，因何而断除痛苦的见解呢?是断除色界贪爱、无色界贪爱、我慢、掉举、无明，及其一部分的烦恼。成为阿罗汉，未成为阿罗汉，已获得阿罗汉果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，一部分是离贪者……离嗔者……离痴者……已完成所作、已卸下重担、已达到目标、已断尽有结、已正确解脱、已拔除栅栏、已填平壕沟、已拔除门闩、已无障碍、已成为圣者、已降下旗帜、已卸下重担、已解脱、已善胜利，他已完全了知苦，已断除集，已证得灭，已修习道，应证知的已证知，应遍知的已遍知，应断除的已断除，应修习的已修习……应证得的已证得，一部分应证得的未证得吗?不应如此说……。
因缘的见解……灭的见解……道路的见解，因何而断除呢?是断除色界贪爱、无色界贪爱、我慢、掉举、无明，及其一部分的烦恼。成为阿罗汉，未成为阿罗汉，已获得阿罗汉果的，已得证、已实现、已安住、身心感受而安住，未身心感受而安住，一部分是离贪者……离嗔者……离痴者……已完成所作、已卸下重担、已达到目标、已断尽有结、已正确解脱、已拔除栅栏、已填平壕沟、已拔除门闩、已无障碍、已成为圣者、已降下旗帜、已卸下重担、已解脱、已善胜利，他已完全了知苦，已断除集，已证得灭，已修习道，应证知的已证知，应遍知的已遍知，应断除的已断除，应修习的已修习……应证得的已证得，一部分应证得的未证得吗?不应如此说……。

344. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabboti? Āmantā. Dukkhe diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Samudayaṃ dakkhanto…pe… nirodhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabboti? Āmantā . Nirodhe diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe.

Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo maggaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, magge diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Āmantā. Dukkhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, dukkhe diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, magge diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Āmantā. Samudayaṃ dakkhanto…pe… nirodhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, nirodhe diṭṭhe phale ṭhitoti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, dukkhe diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Āmantā. Maggaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, magge diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe… samudayaṃ dakkhanto… nirodhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, nirodhe diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Āmantā. Maggaṃ dakkhanto ‘‘paṭipannako’’ti vattabbo, magge diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, dukkhe diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Āmantā. Niratthiyaṃ dukkhadassananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… samudayaṃ dakkhanto…pe… nirodhaṃ dakkhanto paṭipannakoti vattabbo, nirodhe diṭṭhe na vattabbaṃ – ‘‘phale ṭhitoti vattabbo’’ti? Āmantā. Niratthiyaṃ nirodhadassananti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



344. 进入预流果的实现者，看到痛苦时应说他是进入者吗? 是的。痛苦见到果实时应说他是进入者吗? 不应如此说。看到集时……看到灭时，进入者应说吗? 是的。灭见到果实时应说他是进入者吗? 不应如此说。
进入预流果的实现者，看到道路时应说他是进入者，看到道路见到果实时应说吗? 是的。看到痛苦时应说他是进入者，痛苦见到果实时应说吗? 不应如此说……看到道路时应说他是进入者，看到道路见到果实时应说吗? 是的。看到集时……看到灭时，进入者应说吗? 灭见到果实时应说他是进入者吗? 不应如此说……。
进入预流果的实现者，看到痛苦时应说他是进入者，痛苦见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 是的。看到道路时应说他是进入者，看到道路见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 不应如此说……看到集时……看到灭时，进入者应说吗? 灭见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 是的。看到道路时应说他是“进入者”，看到道路见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 不应如此说……。
[关于持有者的提问特征] 进入预流果的实现者，看到痛苦时应说他是进入者，痛苦见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 是的。无意义的痛苦见解吗? 不应如此说……看到集时……看到灭时，进入者应说吗? 灭见到果时不应说——“看到果实时应说他是进入者”吗? 是的。无意义的灭见解吗? 不应如此说……。

345.[paravādīpucchālakkhaṇaṃ] Dukkhe diṭṭhe cattāri saccāni diṭṭhāni hontīti? Āmantā. Dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Rūpakkhandhe aniccato diṭṭhe pañcakkhandhā aniccato diṭṭhā hontīti? Āmantā. Rūpakkhandho pañcakkhandhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Cakkhāyatane aniccato diṭṭhe dvādasāyatanāni aniccato diṭṭhāni hontīti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ dvādasāyatanānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Cakkhudhātuyā aniccato diṭṭhāya aṭṭhārasa dhātuyo aniccato diṭṭhā hontīti? Āmantā. Cakkhudhātu aṭṭhārasa dhātuyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Cakkhundriye aniccato diṭṭhe bāvīsatindriyāni aniccato diṭṭhāni hontīti? Āmantā. Cakkhundriyaṃ bāvīsatindriyānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

[sakavādīpucchālakkhaṇaṃ] Catūhi ñāṇehi sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Cattāri sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhahi ñāṇehi sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti? Āmantā . Aṭṭha sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvādasahi ñāṇehi sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Dvādasa sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… catucattārīsāya ñāṇehi sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti ? Āmantā. Catucattārīsaṃ sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sattasattatiyā ñāṇehi sotāpattiphalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Sattasattati sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

346. Na vattabbaṃ – ‘‘anupubbābhisamayo’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho’’ti [cūḷava. 385; a. ni. 8.20; udā. 45 udāne ca]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi anupubbābhisamayoti.

Na vattabbaṃ – ‘‘anupubbābhisamayo’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano’’ti [dha. pa. 239 dhammapade].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi anupubbābhisamayoti.

Anupubbābhisamayoti ? Āmantā. Nanvāyasmā gavampati thero bhikkhū etadavoca – ‘‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati; yo dukkhasamudayaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati; yo dukkhanirodhaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati; yo dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī’’’ti [saṃ. ni. 

345. [关于外道提问的特征] 看到痛苦时，四圣谛被看作存在吗? 是的。痛苦的真谛是四圣谛吗? 不应如此说……。
[关于持有者提问的特征] 看到色聚的无常时，五蕴被看作存在吗? 是的。色聚是五蕴吗? 不应如此说……。
[关于持有者提问的特征] 看到眼根的无常时，十二处被看作存在吗? 是的。眼根是十二处吗? 不应如此说……。
[关于持有者提问的特征] 看到眼界的无常时，十八界被看作存在吗? 是的。眼界是十八界吗? 不应如此说……。
[关于持有者提问的特征] 看到眼根的无常时，二十六根被看作存在吗? 是的。眼根是二十六根吗? 不应如此说……。
[关于持有者提问的特征] 通过四种智慧证得预流果吗? 是的。四种预流果吗? 不应如此说……。通过八种智慧证得预流果吗? 是的。八种预流果吗? 不应如此说……。通过十二种智慧证得预流果吗? 是的。十二种预流果吗? 不应如此说……。通过四十种智慧证得预流果吗? 是的。四十种预流果吗? 不应如此说……。通过七十四种智慧证得预流果吗? 是的。七十四种预流果吗? 不应如此说……。
346. 不应说——“逐步的证悟”吗? 是的。难道不是佛陀所说——“就像，比丘们，广大的海洋逐步深入，逐步沉没，逐步流动，不是单凭一条路就能到达; 同样，比丘们，在这个法与戒中，逐步的学习、逐步的行为、逐步的修行，不是单凭一条路就能达到”吗? 是的。确实是如此。
不应说——“逐步的证悟”吗? 是的。难道不是佛陀所说——“智慧者逐步，渐渐，一点一点地，像工匠打磨银子，去除自己的污垢”吗? 是的。确实是如此。
逐步的证悟吗? 是的。难道不是尊者伽梵帕提提婆对比丘们说——“我亲自听到并亲自接受——‘谁看到痛苦，谁也看到痛苦的集，谁看到痛苦的灭，谁也看到通往痛苦灭的道路; 谁看到痛苦的集，谁也看到痛苦，谁看到痛苦的灭，谁也看到通往痛苦灭的道路; 谁看到痛苦的灭，谁也看到痛苦，谁看到痛苦的集，谁也看到通往痛苦灭的道路; 谁看到通往痛苦灭的道路，谁也看到痛苦，谁看到痛苦的集，谁也看到痛苦的灭’”吗? 是的。

5.1100]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘anupubbābhisamayo’’ti.

Anupubbābhisamayoti ? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sahāvassa dassanasampadāya,

Tayassu dhammā jahitā bhavanti;

Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca,

Sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci;

Catūhapāyehi ca vippamutto,

Chaccābhiṭhānāni abhabba kātu’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘anupubbābhisamayo’’ti.

Anupubbābhisamayoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘anupubbābhisamayo’’ti.

Anupubbābhisamayakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(19) 10. Vohārakathā

347. Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Lokuttare sote paṭihaññati no lokiye, lokuttarena viññāṇena paṭivijānanti no lokiyena, sāvakā paṭivijānanti no puthujjanāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti? Āmantā. Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññati, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

Nanu buddhassa bhagavato vohāraṃ lokiyena viññāṇena paṭivijānantīti? Āmantā. Hañci buddhassa bhagavato vohāraṃ lokiyena viññāṇena paṭivijānanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

Nanu buddhassa bhagavato vohāraṃ puthujjanā paṭivijānantīti? Āmantā. Hañci buddhassa bhagavato vohāraṃ puthujjanā paṭivijānanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

348. Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmimaggo sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmimaggo anāgāmiphalaṃ, arahattamaggo arahattaphalaṃ, satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādo indriyaṃ balaṃ bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Atthi keci buddhassa bhagavato vohāraṃ suṇantīti? Āmantā. Lokuttaro dhammo sotaviññeyyo, sotasmiṃ paṭihaññati, sotassa āpāthaṃ āgacchatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu lokuttaro dhammo na sotaviññeyyo, na sotasmiṃ paṭihaññati, na sotassa āpāthaṃ āgacchatīti? Āmantā. Hañci lokuttaro dhammo na sotaviññeyyo, na sotasmiṃ paṭihaññati, na sotassa āpāthaṃ āgacchati, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.



5.1100]! 这确实是经文吗? 是的。因此不应该说——"逐步的证悟"。
逐步的证悟吗? 是的。难道不是佛陀所说——
"随着他见解的圆满，
三种法被断除;
身见和疑惑，
以及任何戒禁取;
从四恶道解脱，
不可能再造六种重罪。"
这确实是经文吗? 是的。因此不应该说——"逐步的证悟"。
逐步的证悟吗? 是的。难道不是佛陀所说——"比丘们,当圣弟子生起无垢无染的法眼时——'凡是生起的法,都是灭法',比丘们,随着见解的生起,圣弟子断除三种结缚——身见、疑惑、戒禁取。"这确实是经文吗? 是的。因此不应该说——"逐步的证悟"。
关于逐步证悟的论述结束。
2. 第二品
(19) 10. 关于言语的论述
347. 佛陀世尊的言语是出世间的吗? 是的。出世间的言语被世间的耳朵听到,而不是被世间的耳朵听到,被出世间的识理解,而不是被世间的识理解,被弟子理解,而不是被凡夫理解吗? 不应如此说……。
难道佛陀世尊的言语不是被世间的耳朵听到吗? 是的。如果佛陀世尊的言语被世间的耳朵听到,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
难道佛陀世尊的言语不是被世间的识理解吗? 是的。如果佛陀世尊的言语被世间的识理解,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
难道佛陀世尊的言语不是被凡夫理解吗? 是的。如果佛陀世尊的言语被凡夫理解,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
348. 佛陀世尊的言语是出世间的吗? 是的。是道、果、涅槃、预流道、预流果、一来道、一来果、不还道、不还果、阿罗汉道、阿罗汉果、念处、正勤、神足、根、力、觉支吗? 不应如此说……。
佛陀世尊的言语是出世间的吗? 是的。有人听到佛陀世尊的言语吗? 是的。出世间法是可以被耳识所知、被耳朵听到、进入耳朵范围的吗? 不应如此说……。
难道出世间法不是不能被耳识所知、不能被耳朵听到、不能进入耳朵范围的吗? 是的。如果出世间法不能被耳识所知、不能被耳朵听到、不能进入耳朵范围,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。

349. Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Atthi keci buddhassa bhagavato vohāre rajjeyyunti? Āmantā. Lokuttaro dhammo rāgaṭṭhāniyo rajanīyo kamanīyo madanīyo bandhanīyo mucchanīyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu lokuttaro dhammo na rāgaṭṭhāniyo na rajanīyo na kamanīyo na madanīyo na bandhanīyo na mucchanīyoti? Āmantā. Hañci lokuttaro dhammo na rāgaṭṭhāniyo na rajanīyo na kamanīyo na madanīyo na bandhanīyo na mucchanīyo, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Atthi keci buddhassa bhagavato vohāre dusseyyunti? Āmantā. Lokuttaro dhammo dosaṭṭhāniyo kopaṭṭhāniyo paṭighaṭṭhāniyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu lokuttaro dhammo na dosaṭṭhāniyo na kopaṭṭhāniyo na paṭighaṭṭhāniyoti? Āmantā. Hañci lokuttaro dhammo na dosaṭṭhāniyo na kopaṭṭhāniyo na paṭighaṭṭhāniyo, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Atthi keci buddhassa bhagavato vohāre muyheyyunti? Āmantā. Lokuttaro dhammo mohaṭṭhāniyo aññāṇakaraṇo acakkhukaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattanikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu lokuttaro dhammo na mohaṭṭhāniyo na aññāṇakaraṇo na acakkhukaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattanikoti? Āmantā. Hañci lokuttaro dhammo na mohaṭṭhāniyo na aññāṇakaraṇo na acakkhukaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokuttaro’’ti.

350. Buddhassa bhagavato vohāro lokuttaroti? Āmantā. Ye keci buddhassa bhagavato vohāraṃ suṇanti, sabbe te maggaṃ bhāventīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ye keci buddhassa bhagavato vohāraṃ suṇanti, sabbe te maggaṃ bhāventīti? Āmantā. Bālaputhujjanā buddhassa bhagavato vohāraṃ suṇanti, bālaputhujjanā maggaṃ bhāventīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… mātughātako maggaṃ bhāveti…pe… pitughātako… arahantaghātako… ruhiruppādako… saṅghabhedako buddhassa bhagavato vohāraṃ suṇāti, saṅghabhedako maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

351. Labbhā sovaṇṇamayāya laṭṭhiyā dhaññapuñjopi suvaṇṇapuñjopi ācikkhitunti? Āmantā. Evamevaṃ bhagavā lokuttarena vohārena lokiyampi lokuttarampi dhammaṃ voharatīti.

Labbhā elaṇḍiyāya laṭṭhiyā dhaññapuñjopi suvaṇṇapuñjopi ācikkhitunti? Āmantā. Evamevaṃ bhagavā lokiyena vohārena lokiyampi lokuttarampi dhammaṃ voharatīti.



349. 佛陀世尊的言语是出世间的吗?是的。有人会对佛陀世尊的言语产生贪爱吗?是的。出世间法是贪爱的对象,能引起贪爱、欲望、迷醉、束缚、执著吗?不应如此说……。
难道出世间法不是不能引起贪爱、不能引起欲望、不能引起迷醉、不能引起束缚、不能引起执著的吗?是的。如果出世间法不能引起贪爱、不能引起欲望、不能引起迷醉、不能引起束缚、不能引起执著,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
佛陀世尊的言语是出世间的吗?是的。有人会对佛陀世尊的言语产生嗔恨吗?是的。出世间法是嗔恨的对象,能引起愤怒、敌意吗?不应如此说……。
难道出世间法不是不能引起嗔恨、不能引起愤怒、不能引起敌意的吗?是的。如果出世间法不能引起嗔恨、不能引起愤怒、不能引起敌意,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
佛陀世尊的言语是出世间的吗?是的。有人会对佛陀世尊的言语产生愚痴吗?是的。出世间法是愚痴的对象,能引起无知、无明、智慧的消灭、痛苦的增长、不导向涅槃吗?不应如此说……。
难道出世间法不是不能引起愚痴、不能引起无知、不能引起无明、能增长智慧、不增长痛苦、导向涅槃的吗?是的。如果出世间法不能引起愚痴、不能引起无知、不能引起无明、能增长智慧、不增长痛苦、导向涅槃,那么就不应该说——"佛陀世尊的言语是出世间的"。
350. 佛陀世尊的言语是出世间的吗?是的。所有听到佛陀世尊言语的人,都在修习道吗?不应如此说……。
所有听到佛陀世尊言语的人,都在修习道吗?是的。愚昧的凡夫听到佛陀世尊的言语,愚昧的凡夫在修习道吗?不应如此说……杀母者在修习道……杀父者……杀阿罗汉者……出佛身血者……破和合僧者听到佛陀世尊的言语,破和合僧者在修习道吗?不应如此说……。
351. 可以用金制成的棍子来指示谷堆或金堆吗?是的。同样地,世尊用出世间的言语来表达世间和出世间的法。
可以用芦苇制成的棍子来指示谷堆或金堆吗?是的。同样地,世尊用世间的言语来表达世间和出世间的法。

352. Buddhassa bhagavato vohāro lokiyaṃ voharantassa lokiyo hoti, lokuttaraṃ voharantassa lokuttaro hotīti? Āmantā. Lokiyaṃ voharantassa lokiye sote paṭihaññati, lokuttaraṃ voharantassa lokuttare sote paṭihaññati; lokiyaṃ voharantassa lokiyena viññāṇena paṭivijānanti, lokuttaraṃ voharantassa lokuttarena viññāṇena paṭivijānanti; lokiyaṃ voharantassa puthujjanā paṭivijānanti , lokuttaraṃ voharantassa sāvakā paṭivijānantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokiyaṃ voharantassa lokiyo hoti, lokuttaraṃ voharantassa lokuttaro hotīti? Āmantā. Nanu bhagavā lokiyampi lokuttarampi dhammaṃ voharatīti? Āmantā. Hañci bhagavā lokiyampi lokuttarampi dhammaṃ voharati, tena vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokiyaṃ voharantassa lokiyo hoti, lokuttaraṃ voharantassa lokuttaro hotī’’ti.

Buddhassa bhagavato vohāro lokiyaṃ voharantassa lokiyo hoti, lokuttaraṃ voharantassa lokuttaro hotīti? Āmantā. Maggaṃ voharantassa maggo hoti, amaggaṃ voharantassa amaggo hoti, phalaṃ voharantassa phalaṃ hoti, aphalaṃ voharantassa aphalaṃ hoti, nibbānaṃ voharantassa nibbānaṃ hoti, anibbānaṃ voharantassa anibbānaṃ hoti, saṅkhataṃ voharantassa saṅkhataṃ hoti, asaṅkhataṃ voharantassa asaṅkhataṃ hoti, rūpaṃ voharantassa rūpaṃ hoti, arūpaṃ voharantassa arūpaṃ hoti, vedanaṃ voharantassa vedanā hoti, avedanaṃ voharantassa avedanā hoti, saññaṃ voharantassa saññā hoti, asaññaṃ voharantassa asaññā hoti, saṅkhāre voharantassa saṅkhārā honti, asaṅkhāre voharantassa asaṅkhārā honti, viññāṇaṃ voharantassa viññāṇaṃ hoti, aviññāṇaṃ voharantassa aviññāṇaṃ hotīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vohārakathā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(20) 11. Nirodhakathā



352. 佛陀世尊的言语在表达世间法时是世间的,在表达出世间法时是出世间的吗?是的。在表达世间法时被世间的耳朵听到,在表达出世间法时被出世间的耳朵听到;在表达世间法时被世间的识理解,在表达出世间法时被出世间的识理解;在表达世间法时被凡夫理解,在表达出世间法时被弟子理解吗?不应如此说……。
不应该说"佛陀世尊的言语在表达世间法时是世间的,在表达出世间法时是出世间的"吗?是的。难道世尊不是既表达世间法也表达出世间法吗?是的。如果世尊既表达世间法也表达出世间法,那么就应该说"佛陀世尊的言语在表达世间法时是世间的,在表达出世间法时是出世间的"。
佛陀世尊的言语在表达世间法时是世间的,在表达出世间法时是出世间的吗?是的。在表达道时是道,在表达非道时是非道,在表达果时是果,在表达非果时是非果,在表达涅槃时是涅槃,在表达非涅槃时是非涅槃,在表达有为法时是有为法,在表达无为法时是无为法,在表达色法时是色法,在表达非色法时是非色法,在表达受时是受,在表达非受时是非受,在表达想时是想,在表达非想时是非想,在表达行时是行,在表达非行时是非行,在表达识时是识,在表达非识时是非识吗?不应如此说……。
关于言语的论述结束。
2. 第二品
(20) 11. 关于灭的论述

353. Dve nirodhāti? Āmantā. Dve dukkhanirodhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dve dukkhanirodhāti? Āmantā. Dve nirodhasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dve nirodhasaccānīti? Āmantā. Dve dukkhasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dve nirodhasaccānīti? Āmantā. Dve samudayasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dve nirodhasaccānīti? Āmantā. Dve maggasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dve nirodhasaccānīti? Āmantā. Dve tāṇāni…pe… dve leṇāni… dve saraṇāni… dve parāyaṇāni… dve accutāni… dve amatāni… dve nibbānānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dve nibbānānīti? Āmantā. Atthi dvinnaṃ nibbānānaṃ uccanīcatā hīnapaṇītatā ukkaṃsāvakaṃso sīmā vā bhedo vā rāji vā antarikā vāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dve nirodhāti? Āmantā. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhe saṅkhāre paṭisaṅkhā nirodhentīti? Āmantā. Hañci appaṭisaṅkhāniruddhe saṅkhāre paṭisaṅkhā nirodhenti, no ca vata re vattabbe – ‘‘dve nirodhā’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘dve nirodhā’’ti? Āmantā. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhāpi saṅkhārā accantabhaggā, paṭisaṅkhāniruddhāpi saṅkhārā accantabhaggāti? Āmantā. Hañci appaṭisaṅkhāniruddhāpi saṅkhārā accantabhaggā, paṭisaṅkhāniruddhāpi saṅkhārā accantabhaggā, tena vata re vattabbe – ‘‘dve nirodhā’’ti.

Dve nirodhāti? Āmantā. Paṭisaṅkhāniruddhāpi [paṭisaṅkhāniruddhā (?)] saṅkhārā ariyamaggaṃ āgamma niruddhāti? Āmantā. Appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārā ariyamaggaṃ āgamma niruddhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dve nirodhāti? Āmantā. Paṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārā na puna uppajjantīti? Āmantā. Appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārā na puna uppajjantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi na vattabbaṃ – ‘‘dve nirodhā’’ti.

Nirodhakathā niṭṭhitā.

Dutiyavaggo.


353. 有两种灭吗?是的。有两种苦灭吗?不应如此说……有两种苦灭吗?是的。有两种灭谛吗?不应如此说……有两种灭谛吗?是的。有两种苦谛吗?不应如此说……有两种灭谛吗?是的。有两种集谛吗?不应如此说……有两种灭谛吗?是的。有两种道谛吗?不应如此说……。
有两种灭谛吗?是的。有两种保护……两种庇护……两种归依……两种归宿……两种不死……两种甘露……两种涅槃吗?不应如此说……。
有两种涅槃吗?是的。两种涅槃之间有高低、优劣、优胜、界限、分别、裂缝、间隔吗?不应如此说……。
有两种灭吗?是的。难道不是对未经思择而灭的诸行,经过思择而使之灭吗?是的。如果对未经思择而灭的诸行,经过思择而使之灭,那么就不应该说"有两种灭"。
不应该说"有两种灭"吗?是的。难道不是未经思择而灭的诸行也是完全破坏,经过思择而灭的诸行也是完全破坏吗?是的。如果未经思择而灭的诸行是完全破坏,经过思择而灭的诸行也是完全破坏,那么就应该说"有两种灭"。
有两种灭吗?是的。经过思择而灭的诸行是通过圣道而灭吗?是的。未经思择而灭的诸行是通过圣道而灭吗?不应如此说……。
有两种灭吗?是的。经过思择而灭的诸行不再生起吗?是的。未经思择而灭的诸行不再生起吗?不应如此说……因此不应该说"有两种灭"。
关于灭的论述结束。
第二品结束。


Tassuddānaṃ –

Parūpahāro aññāṇaṃ, kaṅkhā paravitāraṇā;

Vacībhedo dukkhāhāro, cittaṭṭhiti ca kukkuḷā;

Anupubbābhisamayo, vohāro ca nirodhakoti.

其要义是——
对他人的侵害是无知，疑惑是对他人的推测；
言语的分裂是痛苦的负担，心的安定如同鸡蛋；

